No 2022.gadā atbalstu plānots sniegt atbalstu Rīgas, Rēzeknes un Liepājas iedzīvotājiem gaisa piesārņojuma mazināšanai privātajā apkurē, ziņo LETA.

Kā šodien Saeimas Vides un klimata apakškomisijā norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Rudīte Vesere, atbalsta programma tiks īstenota, lai veicinātu iedzīvotāju pieslēgšanos kādai no centrālajām siltumapgādes sistēmām, neefektīvo krāšņu nomaiņai pret vides prasībām atbilstošiem biomasas katliem un siltumsūkņiem un saules paneļiem.

Ņemot vērā, ka šiem atbalsta pasākumiem ir ierobežots finansējums 12 miljonu eiro apmērā, tāpēc tos paredzēts īstenot šajās trīs pilsētās, kuras atzītas par problemātiskām.

Apakškomisijas priekšsēdētāja Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP) uzsvēra, ka gaisa kvalitāte ir svarīgs faktors vides aizsardzībai un ka tiks gaidīta šīs programmas īstenošana. Lai vēlreiz aktualizētu šādu programmu nozīmību, apakškomisija ar vēstuli plāno vērsties VARAM, Finanšu ministrijā un Ekonomikas ministrijā.

Vesere norādīja, ka pašvaldībām būtu nepieciešams veikt apkures iekārtu un izmantotā kurināmā uzskaiti, jo pašlaik pašvaldībām šādas informācijas lielākoties nav. VARAM pārstāve norādīja arī uz iespējamo pašvaldību policijas lomu nepieciešamo pārbaužu veikšanā.

VARAM pārstāve norādīja, ka PM 2,5 jeb neieraugāmo putekļu, smalko daļiņu piesārņojums Latvijā ir daudz augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Šīs daļiņas ir saistītas ar piesārņojumu, kas atnācis no citām valstīm, piemēram, no mežu ugunsgrēkiem Sibīrijā.

Vesere arī norādīja, ka dati liecina, ka Liepāja, Rēzeknē un Rīgā, piemēram, ziemā samazinoties gaisa temperatūrai, pieaug minētā piesārņojuma apjoms. 2019.gadā ēku apkure radīja 62,9% no kopējā PM 2,5 piesārņojuma apjoma.

Viņa arī skaidroja, ka tiek īstenots gaisa piesārņojuma samazināšanas plāns 2020.-2030.gadam, kas paredz arī pieslēgšanas veicināšanu centrālajām siltumapgādes sistēmām. Pašlaik arī tiek izstrādāts Gaisa aizsardzības likumprojekts, kā arī Enerģētikas likums, kas paredzēs ierobežojumus attiecībā uz kurināšanas materiālu izmantošanu jaunceltnēs.

Deputāts Ralfs Nemiro ("Neatkarīgie") vaicāja, vai gaisa piesārņojuma mazināšanai varētu aizliegt ogļu izmantošanu apkurei privātpersonām. Vesere skaidroja, ka pašlaik pašvaldības var noteikt rajonus, kur jaunceltnēs nedrīkstētu apkurei izmantot ogles.

Reizē šāds nosacījums neatteicas uz veco apbūvi, kur viena daļa no šiem cilvēkiem nav maksātspējīgi, tāpēc viņiem jābūt pieejamam atbalstam, lai rastu risinājumu, skaidroja VARAM pārstāve. Viņa arī norādīja, ka ne tikai ogļu, bet arī malkas apkure rada piesārņojumu.

Deputāts Edgars Tavars (ZZS) norādīja, ka drīzāk efektīvais risinājums būtu ēku energoefektivitātes palielināšana. Tāpat būtu nepieciešams atbalstīt atteikšanos no šķidrā kurināmā, piemēram, dīzeļdegvielas izmantošanas siltuma ieguvei, izrietēja no politiķa teiktā. Atbalstu šai idejai pauda nevalstiskās organizācijas "Zaļā brīvība" pārstāve Linda Zuze, kura norādīja uz dīzeļdegvielas izmantošanas kā kurināmā negatīvo ietekmi, veicinot klimata pārmaiņas.