"Acīmredzot jums šī vieta kaut ko nozīmē?" – jautāju kultūras ministram Naurim Puntulim, ar kuru reizē gadās ierasties koncertestrādes "Pūt, vējiņi!" būvlaukumā. "Jūs pat iedomāties nevarat, cik daudz..." – atbild ministrs, kurš piektdien Liepājā bija ieradies tikai, lai piedalītos koncertdārza pamatakmens guldīšanas svinīgajā notikumā. Ne teātri, ne koncertzāli apmeklēt neesot paredzēts.

Nepilnu stundu garais sarīkojums, ko, protams, ar skanīgu "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu" atklāja un "Pilsētā, kurā piedzimst vējš" noslēdza kora "Intis" dziedātāji, vienā vārdā nosaukts, bija skaists.  Netrūka svinīgas un sirsnīgas mēra Jāņa Vilnīša uzrunas, kavēšanās atmiņās un aicinājums to darīt (Nauris Puntulis), un arī tieši pretēji – aicinājums negremdēties pagātnē (Uldis Sesks), bet galvenais notikums bija vēstījuma nākamajām paaudzēm guldīšana koncertestrādes skatuves pamatos. Tam savu roku pielika domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis, viņa vietnieki Atis Deksnis, Gunārs Ansiņš, Uldis Sesks, SIA "Bildberg" īpašnieks un atbildīgais būvdarbu vadītājs Jānis Uzars, arhitekts Mikus Lejnieks, domes Attīstības pārvaldes projektu vadītāja Solvita Kaņevska. Ministrs un vēl daži no mēra Jāņa Vilnīša rokām saņēma arī dāvanu – glītu kārbiņu ar fragmentu no vecās "Pūt, vējiņi!" skatuves grīdas.

Kultūras ministrs vēlēja, lai jaunā estrāde palīdz celt latviešu pašapziņu un "mans vēlējums no visas sirds:

lai šī jaunā estrāde atgūst to ikonisko vērtību visas valsts kontekstā, kāda tai ir piemitusi".

""Pūt, vējiņi!" estrāde vienmēr bijusi vairāk nekā tikai estrāde vien, tā ir bijusi kas daudz daudz vairāk. Ja runājam par šīs estrādes garu, tad tajā iemiesojas dziesmas "Pūt, vējiņi!" tie panti, kuri sākas ar vārdiem "pats". Un tā ir tā lieta, kura mums kā nācijai ikdienā pietrūkst – pašlepnums, pašapziņa," uzsvēra ministrs.

Arhitekts Mikus Lejnieks savā uzrunā atzina: "Visu laiku bija sajūta, ka mēs nodarām Liepājai pāri, un

vēlme iedot jaunu māju tam lielajam garam, kas apkārt lidinās, nav bijusi vienkārša un nav viennozīmīgi vērtēta,

bet es domāju, ka ceļš iet pilnīgi pareizā virzienā." Arhitekts arī norādīja, ka "stāvot uz atjaunotās skatuves, aiz mums ir telpiskā sajūta, tā, kas jau sāk rasties šajā estrādē, un ar katru dienu tā sāk palikt aizvien labāka". Pēc arhitekta sacītā, viena no lietām, ko sākot projektēt ir gribējuši mainīt arhitekti, bijusi vēlme "ielaist šeit gaismu, celt "Pūt, vējiņus!" atkal gaismā", un to pēc arhitekta domām izdosies izdarīt, uzliekot nedaudz gaismu caurlaidīgu jumtu, kurš nomainīs veco, "kurš bija labs, bet tumšs". Pēc Lejnieka teiktā, arī skatītāju vietas būs labākas, jo "būs labāka redzamība un dzirdamība, un kopumā viss objekts kļūs gaišāks, ērtāks, pieejamāks un būs arī pilnīgi jauna, publiski pieejama dārza daļa".

"Šodien mēs sevi droši varam saukt par Latvijas mūzikas galvaspilsētu. Mums ir plašs, kvalitatīvs, daudzveidīgs un spēcīgs piedāvājums – Liepājā skan gan klasiskā un akadēmiskā mūzika, gan džezs, tradicionālā, populārā, eksperimentālā un cita veida mūzika. Mūsu pilsēta vienmēr bijusi, ir un būs nozīmīgs stūrakmens Latvijas kopīgajā kultūras dzīves kartē, un līdz ar jaunā koncertdārza atdzimšanu mēs visi kopā stiprināsim ne tikai paši savu, Kurzemes un Latvijas, bet arī Baltijas un Eiropas kopējo kultūras telpu. Jaunais koncertdārzs "Pūt, vējiņi!" nav tikai būve, tas ir simbols Liepājas brīvajam garam un radošumam. Tas ir simbols mūsu pārliecībai, ka kvalitatīva kultūra un māksla ir Liepājas sirdspuksti! Saules mūžu, vēja spēku un dižu nākotni koncertdārzam "Pūt, vējiņi!", Liepājai un Latvijai!," bija rakstīts kapsulas vēstījumā, ko svinīgi parakstīja Jānis Vilnītis, Uldis Sesks, Gunārs Ansiņš, Atis Deksnis, kultūras ministrs Nauris Puntulis, Jānis Uzars un SIA "Livland Group" autoruzraugs – arhitekts Mikus Lejnieks.

"Bildberg" projektu vadītājs Anars Abdulajevs portālam irliepaja.lv pastāstīja, ka teju teju būs pabeigtas koncertestrādes pirmā stāva sienas un nākamnedēļ celtnieki sāks būvēt iespaidīgu betona konstrukciju – ēkas pārsegumu. "Tiek būvētas arī skatītāju tribīnes, pamati ir iebūvēti, palikusi tikai viena daļa, ko šobrīd nebūvējam, lai objektam var piekļūt ar transportiem. Atbalsta sienas pārsvarā visas ir, paredzēts uzbūvēt arī apjomīgu daudzumu metāla konstrukciju un inženiertīklus."

Celtnieki strādāšot tik ilgi, cik laiks atļaus, jo "betonēt vajag vēl ļoti daudz".

Koncertdārza "Pūt, vējiņi!" pārbūve īstenota sadarbības projekta "Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem" ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu.

Uzziņa
Ēkas kopējā platība 1 833 m²
Zemesgabala kopējā platība 22 162 m²
Skatītāju vietu skaits – 1 441 sēdvieta, no kurām:
centrālajā daļā 706 sēdvietas;
centrālajā daļā cilvēkiem ar kustību traucējumiem 34 sēdvietas;
sānu terasēs 207 sēdvietas;
gala terasē 441 sēdvieta.
Būvprojekts: SIA "Livland Group".
Ģenplāns un arhitektūras daļa: SIA "Lejnieku projektēšanas birojs".

(Avots: Liepājas dome)