Dāņu zvejas kuģīti "Spurn" un tā saimnieku, pazīstamo mūziķi un uzņēmēju Luiju Fonteinu (īstajā vārdā Stīns Lorenss) turpina vajāt nepatikšanas, šoreiz tās saistītas ar kuģa atrašanos Pāvilostas ostā.

Jau oktobra sākumā sociālajos medijos pavīdēja ziņa, ka pagājušā gadsimta 40.gadu sākumā būvētais  kuģītis "Spurn", ko 2014.gada pavasarī Dānijā par mazliet vairāk nekā 1000 eiro iegādājās toreiz vēl Liepājas uzņēmējs un mūziķis, arī bijušais pilsētas domes deputāts Stīns Lorenss, atkal ir nogrimis – šoreiz Pāvilostas ūdeņos (kuģis nogrimis septembra beigās).

27.novembrī Pāvilostas novada dome savā sēdē izskatīja darba kārtības jautājumu "Par kuģa izcelšanas izmaksu segšanu un piedziņas vēršanu pret kuģa īpašnieku". Rēķins ir 5000 eiro. Pagaidām novada dome to vēl nav samaksājusi, bet deputāti ir pieņēmuši pozitīvu lēmumu, irliepaja.lv apliecināja novada mērs Uldis Kristapsons.

Pirmoreiz nogrimst Liepājā

Pirmoreiz "Spurn", kas līdz Liepājas ostai veiksmīgi bija atpeldējis no Dānijas krastiem, nogrima, tajā pašā 2014.gadā – 6.decembrī, nogrima, stāvot Tirdzniecības kanāla piestātnē blakus Tramvaja tiltam. Toreiz, lai kuģi atkal dabūtu peldus stāvoklī, pietika ar pusotru dienu, kuras laikā tika aizlāpīts caurums korpusā un izpumpēts ūdens. Pie vainas bija veca kanalizācijas caurule un "cilvēciskais faktors", toreiz irliepaja.lv stāstīja uzņēmējs. Visi glābšanas darbi tajā laikā izmaksāja ap 4000 eiro.

2015.gada janvārī "Spurn" devās uz Pāvilostu, kur īpašnieks bija iecerējis turpināt tā remontu. Liepājā kuģī jau bija uzstādīti automātiski ūdens pumpji, saremontēts dzinējs, ievilkta jauna elektroinstalācija, bet bija vajadzīgs remonts kuģa korpusam.

Kuģa kapteinis šajā braucienā bija Pāvilostas ostas pašreizējais pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs (sazināties ar šo kungu vakar neizdevās, balss telefonā vienīgi piedāvāja nosūtīt bezmaksas īsziņu "par jūsu zvanu", ko arī izdarījām – irliepaja.lv), kuru Stīns Lorenss nu vaino kuģa nogrimšanā un patvaļīgā kuģa izcelšanā, liedzot to darīt pašam īpašniekam.

Grib nopelnīt uz dāņa rēķina?

Vaicāts, vai ir lietas kursā, ka Pāvilostas novada dome pieņēmusi lēmumu apmaksāt ostas piestādīto rēķinu 5000 eiro apmērā par "Spurn" pacelšanu (rīkojumu to darīt devusi pašvaldība), lai pēc tam izdevumus piedzītu no īpašnieka, Lorenss saka, ka viņam neviens nekādus rēķinus nav piestādījis, jo "viņi zina, ka es zinu, ka viņi izdarīja aplam". Vēl vairāk – viņš esot samaksājis cilvēkam, kuram ir licence šādiem darbiem un kurš jau bija sācis priekšdarbus, lai kuģi paceltu.

"Ne katru dienu ostā kāds kuģis grimst, un vietējie te saskatīja iespēju nopelnīt, – izcelšana maksā labu naudu," uzskata kuģa īpašnieks.

Lai gan Lorenss no piedāvājuma atteicies, Griškēvičs tomēr organizējis kuģa izcelšanu.

"Latvijā ir tikai četras kompānijas, kam ir licence šādiem darbiem, bet neviena no tām nebija iesaistīta, un tas nozīmē, ka dome nemaz nevar rēķinu apmaksāt, jo darbus veicis kāds, kam nav licences," uzskata Lorenss. To, cik nemākulīgi tas darīts, apliecinot kaut vai fakts, ka pēc pacelšanas kuģis drīz vien atkal daļēji iešļūcis ūdenī, un tas būtu vēlreiz jāvelk ārā.

"Piedzēries ostas pārvaldnieks nolīga nelicencētu kompāniju, lai kuģi aizvelk 150 metrus tālāk, un pēc divām stundām tas jau bija nogrimis!"

Pāvilostas novada mērs portālam sacīja, ka ostas pārvalde veikusi cenu aptauju, un starp trim piedāvājumiem izvēlējusies lētāko. Vairāk gan varot pastāstīt pārvaldnieks, kuru diemžēl sazvanīt nebija iespējams.

Kuģa īpašnieks norāda, ka jau iepriekš, kad "Spurn" vēl stāvējis Pāvilostas jahtu ostā, bijušas problēmas – lai gan Lorenss katru mēnesi maksājis par kuģa atrašanos tajā, kāds aiz ļaunuma vai nolaidības vairākkārt no elektrības atvienojis sūkņus (pieslēgums atrodas ostas teritorijā), un bez tiem kuģī krājies ūdens, neraugoties uz to, ka pirms diviem gadiem kuģis pilnībā ticis saremontēts. Taču, kā sacīja Lorenss, ar koka kuģiem tā notiek. Kas sūkņus atvienojis, nav izdevies noskaidrot, jo Lorensam teikts, ka videokameras ostā nav strādājušas.

Mārtiņa stāsts

Liepājnieks Mārtiņš Ernstsons šajā epopejā bijis iesaistīts kā kuģa īpašnieka pārstāvis, bijis klāt arī vienā Pāvilostas novada domes sēdē, kur spriests par "Spurn". Viņš ir neizpratnē par ostas pārvaldes un pašvaldības rīcību, jo nesaskata tajā nekādu jēgu.

"Kāds tad ir rezultāts? Iztērēti 5000 eiro, kuģis ir pārvilkts 150 metrus tālāk un atkal ir pa pusei nogrimis? Mums atņēma iespēju organizēt izcelšanu, ko būtu darījusi licencēta kompānija – "GTS PRO", kas par šo naudu kuģi ne tikai būtu pacēlusi, bet arī aiztaisījusi ciet caurumus, izsūknējusi ūdeni un neļāvusi tam nogrimt!"

Nākamajā dienā, un tas bija 24.septembris, diena, kad Latvijā viesojās Pāvests, pēc ostas pārvaldnieka zvana, ka kuģis ir nogrimis, Mārtiņš kopā ar citiem devies uz Pāvilostu.

"Meklējām cilvēkus, kas varētu palīdzēt kuģi izcelt. Ostas pārvaldnieks piedāvāja vienu kompāniju, bet tā tobrīd strādāja Klaipēdā, kur arī bija nogrimis kuģis. Solīja pēc dienām piecām atgriezties. "Spurn" īpašnieks, protams, gribēja kuģi izcelt ātrāk. Tāpēc meklējām citas iespējas, un Liepājā atradām "GTS PRO", vienu no četrām šādiem darbiem licencētām kompānijām Latvijā."

Taču tad sākusies vētra, un divas trīs dienas nācies nogaidīt.

"Piezvanīja Griškēvičs, ka jāatbrauc uz Pāvilostu, lai tiktos ar Vides dienestu un domes priekšsēdētāju. Izstāstījām, kāds ir mūsu plāns, visi piekrita."

Kad laikapstākļi to ļāvuši, "GTS PRO" ūdenslīdēji apsekojuši kuģi, lai atrastu iemeslu, kāpēc tas tik ātri – dienas laikā – nogrimis. Lielu caurumu nav bijis, bet daudz mazu.

"Divas dienas viņi drīvēja ciet caurumus, bet trešajā jau zvanīja ostas pārvaldnieks un teica, ka viss velkas pārāk ilgi, un, ja mēs līdz otrdienai kuģi neizcelsim, tad to darīs osta pati."

Nākamās divas dienas ostā bijis pārāk augsts ūdens līmenis, kad kuģa izcelšana nav bijusi iespējama, bet trešajā dienā ostas pārvalde, iesaistot nelicencētu firmu (ne to, kura darbojās Klaipēdā, bet citu), kuģi pacēlusi un aizvilkusi 150 metrus tālāk, kur tas jau atkal daļēji nogrimis.

Runas par piesārņojumu ir pārspīlētas

Viens no iemesliem steidzīgai "Spurn" pacelšanai, kā norādīja Kristapsons, ir nogrimušā kuģa radītais piesārņojums. Taču, izrādās, melns nemaz nav tik melns: bijusī Liepājas Reģionālās Vides pārvaldes vadītāja Ingrīda Sotņikova, kura Pāvilostas valdē pārstāv Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, portālam pastāstīja, ka ūdenī izplūduši apmēram 900 grami motoreļļas, un tas ir tik maz, ka par to pat netiek rēķināts zaudējumu apmērs.

Lorenss visu "Spurn" epopeju sauc par "garu korupcijas stāstu" un ir gatavs tiesā pierādīt savu taisnību. Ar tiesu darbiem pret Lorensu un iespējamu kuģa pārdošanu izsolē draud arī Pāvilostas novada mērs.

Jāatgādina, ka "Spurn" uzturēšanās Liepājas ostā arī bija kā pastāvīgs karastāvoklis starp kuģa saimnieku un ostas ierēdņiem.