Stīns Lorenss (Luijs Fonteins) pēc ažiotāžas medijos saistībā ar viņam piederošā kuģa "Spurn" daļēju nogrimšanu ostas piestātnē, noraida virkni medijos publiski izskanējušu aplamību.

6.decembrī informējot par negadījumu ar kuģi "Spurn", kurš daļēji nogrima, stāvot Liepājas ostas piestātnē, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe arī apgalvo, ka "vismaz pēdējos desmit gadus tas kuģošanai nav izmantots" un "Latvijā kuģim ir uzlikts kuģošanas liegums, kas saistīts ar tehnisko stāvokli un aprīkojumu", ko kategoriski noliedz kuģa īpašnieks.

Tāpat Lorenss iebilst pret komentāros un sociālajos tīklos izplatīto kuģa nosaukuma tulkojumu (islandiešu valodā – nicinājums), kā arī apgalvojumu, ka kuģi šajā vārdā nosaucis pašreizējais īpašnieks.

Vēstulē, kas adresēta "Kurzemes presei" (Courland Press), viņš raksta: 1) šķiet, daudzi cilvēki ir apbēdināti par kuģa "Spurn" nosaukumu 2) Ostas kontroles dienesta vadītājs Imants Aizkalns runā par kaut ko, "kas varētu notikt uz citas planētas" (runa ir par izteikumiem laikrakstā "Kurzemes Vārds") 3) un vissvarīgākais – kā "Spurn" nogrima.

Kuģa nosaukumam ir ģeogrāfiska izcelsme
Runājot par kuģa nosaukumu, Lorenss skaidro, ka, pirmkārt, nosaukumu kuģim nav piešķīris viņš, bet tas noticis jau 1942.gadā.

Kuģis piederējis Andersenu ģimenei Skāgenā līdz 2004.gadam, kad pārdots Kopenhāgenas zvejas kompānijai, kas to aprīkoja ar jaunu dzinēju un pēc tam izmantoja tikai divus gadus – līdz 2006.gadam, kad tika "izņemts no apgrozības" ES noteikto zvejas ierobežojumu dēļ.

Pēc tam "Spurn" kļuva par izklaides braucienu kuģīti.

Pēc Lorensa teiktā, "Spurn" ir klasisks Skāgenas kuģis, tikai šai vietai raksturīgs – ar augstu priekšgalu.

Kuģa nosaukums nāk no Anglijas, no vietas, ko sauc par Jorkšīras smilšu pussalu (Spurn Point vai Spurn Head). Šo pussalu ar kuģa dzimteni Skāgenu vieno Ziemeļjūra.

Pēdējais "Spurn" īpašnieks Tommijs mēģinājis nosaukumu mainīt uz "Ziemeļu zvaigzne", taču Dānijas kuģu reģistrs prasa saglabāt oriģinālos nosaukumus kuģiem, kas vecāki par 50 gadiem.

Ar pilnu kuģa vēsturi var iepazīties internetā (dāņu valodā) šeit.

Attiecībā uz drošību un aprīkojumu
Lorenss savai vēstulei pievienojis arī Dānijā izdotu sertifikātu (sk.attēlus), lai lasītāji "paši savām acīm" var pārliecināties, ka "papīri ir kārtībā, atšķirībā no tā, ko "Kurzemes Vārdam" saka Imants Aizkalns".

Ja Aizkalns nelabos savus aplamos apgalvojumus, un ne vārds no viņa teiktā "Kurzemes Vārdam" neesot patiess, Lorenss nodomājis nodot viņu tiesai, jo šī amatpersona "izmantojusi savu ietekmi, lai publiskotu melīgu informāciju, kas liek man izskatīties kā sliktai un bezatbildīgai personai".

Lorenss arī apgalvo, ka viņam nekad nav ticis liegts atstāt ostu. Kuģa īpašnieks arī neuzskata, ka tā ir normāla prasība nodrošināt 24 stundu apsardzi uz privāta kuģa.

Lorenss arī noraida pārmetumu, ka motortelpa nav tikusi apkurināta – tiklīdz iestājies sals, īpašnieks pats personīgi par to parūpējies.

Tāpat uz kuģa bijis viss nepieciešamais aprīkojums – GPS, ieskaitot visas jūras kartes (jaunas), kompass, jauns eholots, vēja ātruma mērītājs, radio, 18 glābšanas vestes, glābšanas laivas (6 un 12 cilvēkiem), signālraķetes, ugunsdzēšanas sistēma un aparāti utt.

Visa šī informācija bijusi nosūtīta ostas kapteinim, tātad bijusi arī kontroles dienesta rīcībā, raksta Lorenss.

Par kuģa grimšanas apstākļiem
Vecajai virtuves izlietnei bijusi kanalizācijas caurule, kas aizsalusi un tādā veidā tikusi bojāta. Kā sālsūdens tajā nonācis, Lorenss nezina, bet tas ir noticis, un, kad ledus izkusa, ūdens iekļuva kuģi, taču "ne pietiekami, lai nogremdētu kuģi", ja trīs jaunie sūkņi ("Johnson marine pumps") strādātu. Taču tie bija vai nu aizsaluši vai atslēgti, raksta Lorenss.

Tas ir bijis muļķīgs negadījums, ko, iespējams, izraisījusi cilvēciska kļūda vai varbūt – neveiksme, spriež kuģa īpašnieks.

Vēstules autors (Luijs Fonteins, "vienmēr medītais Liepājas pilsonis") sola, ka pēc nedēļas viss būs kārtībā, un kuģis "skries" atkal.

"Ja ostas mafija liks mani mierā un ļaus braukt uz Pāvilostu, apsolu nekad vairs neatgriezties šajā murgainajā ostā," savas vēstules nobeigumā saka Lorenss.