Skanot uzmundrinošiem saucieniem – "Aiziet!", "Tik labi gāja!", arī pa kādam pārmetumam, kad darbs uz mirkli apstājās ("Par ko jums maksā?!"), ap pussimts priecīgu liepājnieku otrdien, 25.oktobrī, kopš agra rīta vēroja pēdējā okupācijas simbola demontāžu kanālmalā.

Pulksten 12.18 beidzot piemineklis tā sauktajiem Liepājas aizstāvjiem atdalījās no postamenta un lēnām tika noguldīts zemē, lai jau pavisam drīz mērotu ceļu uz Jelgavu. Tur vienkopus atradīsies ap trīsdesmit pēc Otrā pasaules kara Latvijā uzstādīto pieminekļu padomju armijas karavīriem. Šo pieminekļu uzdevums bija glorificēt PSRS un tās militāro spēku lomu karā, kā arī vēstīt par komunistiskās ideoloģijas nostiprināšanos okupētajās valstīs.

Notikuma vietā portāls irliepaja.lv satika arī trīs kādreizējos Tautas frontes Liepājas nodaļas vīrus – Arnoldu Ķeiri, Imantu Aizkalnu un Juri Šmitu. Uz jautājumu, ar kādām jūtām vēro šo notikumu, atbildes bija līdzīgas: "Prieki!"; "Apsveicu, šodien ir svētki!"; "Šodien mēs priecājamies un atzīmēsim šo notikumu! Kad Rīgā nogāza stabu, dzērām šampanieti".

Visi trīs kungi bija tiešie dalībnieki arī pirmā okupācijas pieminekļa – ļeņinekļa – aizvākšanā Liepājā. Kā portālam sacīja Imants Aizkalns, kurš 1991.gada 23.augustā bija uzmetis cilpu ļeņineklim, "mums bija gods novākt pirmo okupācijas pieminekli Liepājā, un tagad priecājamies par pēdējā pieminekļa aizvākšanu".

Vīri atcerējās, kā viss toreiz notika, un jokoja, ka toreiz pieminekļa aizvākšana nav maksājusi neko, un viņiem gājis daudz ātrāk,

tiesa, nekādi darba drošības noteikumi toreiz gan neesot ievēroti.

Pēc pulksten 12 bez kādiem starpgadījumiem padomju armijai veltītais piemineklis jau bija demontēts, novēroja portāls irliepaja.lv.

Pieminekļa apkārtne bija ierobežota kopš sešiem no rīta, un pieminekļa apkārtni uzraudzīja Valsts un pašvaldības policijas darbinieki. Lai izvairītos no provokācijām, informācija par pieminekļa demontāžas laiku iepriekš netika izplatīta.

Pie pieminekļa, kurš atradās pie ledus halles, iepretim Tirdzniecības kanālam, ik gadu 9.maijā pulcējās cilvēki, lai atzīmētu Krievijā svinēto tā saukto Uzvaras dienu. Piemineklis "1941.gada Liepājas aizstāvjiem", ko tautā dēvēja par "Granātmetēju", tika atklāts 1960.gadā, tā tēlnieks bija Egons Zvirbulis, arhitekts – Jānis Līcītis. Tolaik šo laukumu nodēvēja par Parādes laukumu.

Pieminekļa demontāžu vēroja liepājnieki un pieskatīja Valsts policijas darbinieki. Foto: irliepaja.lv.

Kā vēstīts, šovasar pieņemtie Ministru kabineta noteikumi "Latvijas Republikas teritorijā esošo demontējamo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu saraksts" nosaka, ka Liepājā demontējami trīs padomju režīma slavinoši objekti – piemineklis Liepājas aizstāvjiem Jaunajā ostmalā 9, piemiņas akmens Dedajevam Grīzupes ielā 37 un cilnis 14.novembra bulvārī 40A. Piemiņas akmens Dedajevam Grīzupes ielā 37 un cilnis 14.novembra bulvārī 40A jau ir nojaukti.

Likumā "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" ir noteikta kārtība, kādā tiek veikta demontāža.

Atbilstoši nosacījumiem izveidotā darba grupa sākotnēji veica objektu izvērtēšanu, noskaidrojot to tapšanas laiku, uzstādīšanas mērķi un ideoloģisko vēstījumu. Saziņā ar Latvijas Okupācijas muzeju un Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi precizēts, ka

pieminekļa Liepājas aizstāvjiem daļa ar bronzas skulptūru, kā arī metāla bareljefs no pieminekļa Zaļajā birzē ir ar māksliniecisku vērtību, tādēļ tie nododami Okupācijas muzejam glabāšanai.

Tā kā divi no demontējamajiem objektiem ir ar kultūrvēsturisku vērtību, pirms to nojaukšanas veikta nepieciešamā trīsdimensionālā lāzerskanēšana. Tālākam pieminekļu nojaukšanas procesam piemērota būvniecības jomu regulējošajos aktos paredzētā kārtība – paziņojums par būvniecību. Tas nozīmē, ka sertificēts arhitekts vai projektētājs sagatavo ģenerālplānu, skaidrojošo rakstu, darbu organizēšanas projektu un labiekārtojuma plānu. Paziņojums par būvniecību ir obligāta prasība un nav iespējams to nepiemērot. Ārtelpas labiekārtojuma elementiem, piemēram, piemiņas plāksnēm un akmeņiem netiek piemērota būvniecību regulējošie normatīvie akti.