Saeima 22. aprīlī pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto Plastmasu saturošu izstrādājumu likuma projektu. Tas no šā gada 3.jūlija paredz aizliegumu laist tirgū konkrētus plastmasas priekšmetus, kā arī noteikt pasākumus to patēriņa samazināšanai, kā arī citas prasības.


Tas ieviesīs virkni pārmaiņu, kuras izjutīs ikviens iedzīvotājs,

un uzliks papildu atbildību ražotājiem, tirgotājiem, ēdinātājiem un atkritumu apsaimniekotājiem.


Likumprojekta izstrādātāji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norāda, ka tā mērķis ir novērst un samazināt plastmasas izstrādājumu un to saturošu zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens, un cilvēka veselību.


Likuma projekts paredz, ka ražotājs Latvijā nevarēs laist tirgū virkni vienreizlietojamās plastmasas preces. Tāpat ražotājam paredzēts pienākums patērētājiem tā vietā piedāvāt izstrādājumus, kas nesatur plastmasu, vai pārdot atkārtoti lietojamus plastmasas priekšmetus. Dzērienu iepakojuma ražotājiem plānots noteikt prasības pārstrādātā materiāla daudzumam, tostarp no 2030. gada 1. janvāra iepakojumam būs jāsatur vismaz 30 procentus pārstrādātas plastmasas.


Savukārt atļautās preces būs jāmarķē ar speciālu marķējumu ar bruņurupuci, kas ir vienāds visām ES dalībvalstīm.


Likumprojekts paredz iespēju izpārdot vienreizlietojamās plastmasas preces, ja tās būs laistas tirgū līdz šā gada 2. jūlijam.


Aizliegumu paredzēts neattiecināt uz plastmasas precēm, ja tās būs ražotas medicīniskām ierīcēm. Izmaiņas neattieksies arī uz pārtikas iepakojumu žāvētai pārtikai, jēlai gaļai, kā arī primāro iepakojumu, kurā pārdod pārtiku vairāk nekā vienas porcijas daudzumā.


Iecerēts arī noteikt prasību ražotājiem nodrošināt dzērienu iepakojuma dalītu vākšanu, īstenojot plastmasas pudeļu dalītās savākšanas mērķi – 77 procentus 2025.gadā un 90 procentus 2029.gadā, akcentējuši likumprojekta autori. Tāpat ražotājiem būs pienākums informēt patērētājus par plastmasas kaitīgo ietekmi uz vidi, kā arī par šādu preču atkritumu apsaimniekošanu.


Likumprojekts paredz arī noteikt administratīvo atbildību par pārkāpumiem, tostarp par vienreizlietojamo plastmasu saturošu izstrādājumu alternatīvu nepiedāvāšanu. Fiziskai personai


paredzēts piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz trīsdesmit piecām naudas soda vienībām,

bet juridiskai personai – brīdinājumu vai naudas sodu no trijām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām. Viena naudas soda vienība ir pieci eiro.


Plastmasas izstrādājumu patēriņš strauji pieaug, diemžēl daļa no tiem nav pārstrādājami, un tas veicina strauju atkritumu pieaugumu. Plastmasai nonākot dabā, tā pilnībā sadalās ļoti lēni – no pāris līdz pat vairākiem simtiem gadu. Latvijā vidējais radītais plastmasas apjoms ir 34 900 tonnas gadā un pārstrādāti tiek tikai 40 procenti no plastmasas iepakojuma. 2018. gadā Latvijā katru dienu tika patērēts ap 150 000 plastmasas salmiņu, vēsta VARAM apkopotā informācija.


Aptuveni 80 procenti no visiem Eiropas jūru atkritumiem ir tieši plastmasa, pārsvarā vienreiz lietojamās preces. Jūras piesārņojums ar plastmasu ir viena no graujošākajām mūsdienu globālajām problēmām, ko rada resursu neilgtspējīga izmantošana. Tāpat apdraudēti ir daudzi dzīvnieki, kuri norij šādus atkritumus un iet bojā, norādījuši likumprojekta autori.


SIA "Zaļā josta" pārstāve Laima Kubliņa kā efektīvāko risinājumu, lai mazinātu vienreizlietojamo plastmasas trauku ietekmi uz vidi, pašlaik min savas daudzkārtlietojamās taras – krūzītes, ūdens pudeles un pārtikas kārbas – lietošanu, dodoties pēc pārtikas produktiem vai gatavās maltītes. Savukārt ilgtermiņā Latvijai ir nepieciešams sekot līdzi Eiropas piemēram un attīstīt depozīta sistēmu ne tikai kafijas krūzēm, bet arī gatavās pārtikas traukiem.


Pārmaiņas izjutīs ikviens
SIA "Multipack" pārdošanas daļas vadītājs Edgars Marinecs norāda, ka jau šobrīd ir pieejamas dažādas alternatīvas, ar ko aizstāt plastmasu saturošos vienreizlietojamos traukus, taču šīs produktu grupas cenas ziņā ir dārgākas, nekā to dabai  nedraudzīgās plastmasu saturošās līdzinieces. Piemēram, cukurniedru šķīvji izmaksā līdz divas reizēm dārgāk par plastmasas šķīvjiem. Papīra salmiņi ir vismaz četras reizes dārgāki par polipropilēna salmiņiem. Dabīgo šķiedru pārtikas trauciņi un galda piederumi ir vidēji trīs reizes dārgāki par plastmasas analogiem. Taču tirgū jau šobrīd ir pieejami vienreizlietojami un vairākkārt lietojami trauki un galda piederumi, kuru sastāvā nav plastmasas.


Laima Kubliņa norāda, ka šobrīd Latvijā tiek strādāts pie vienotas depozīta sistēmas ieviešanas pārtikas traukiem un tiek meklēti ēdināšanas uzņēmumi, kas šajā sistēmā vēlas iesaistīties. Lai atteiktos no lieka iepakojuma lietošanas, veiksmīgs risinājums ir beziepakojuma tirdzniecība – beziepakojuma veikali un atsevišķi beziepakojuma sveramās produkcijas stendi lielajos tirdzniecības centros.


"Zaļā josta" uzsver, ka


būtiski vienreizlietojamo plastmasas trauku patēriņu iespējams regulēt, ja tiek veiktas izmaiņas pašvaldību saistošajos noteikumos.

Piemēram, par daudzkārtlietojamo vai videi draudzīgo vienreizlietojamo trauku izmantošanu publiskos pasākumos.


Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) valdes loceklis Jurģis Ugors uzsver: ja uzņēmēji pārietu uz pārstrādājamu iepakojumu izmantošanu, patērētājs to pareizi šķirotu, atdalot no piemaisījumiem, atkritumu apsaimniekotājs varētu krietni efektīvāk nodrošināt iepakojuma pārstrādes procesu un resursu atgriešanu atkārtotā apritē.


Pēc Ugora sacītā, "šobrīd aptuveni puse no kopējā plastmasas iepakojuma apjoma nav derīgi pārstrādei". Tāpēc ir jāatsakās no lieka un pārmērīga iepakojuma lietošanas, veicinot iepakojuma vairākkārtēju izmantošanu.


"Ja pašlaik mēs pārstrādājam ap 55% no visa iepakojuma (plastmasas iepakojums veido 25%), tad mērķis, uz ko tiekties 2030. gadā, ir 70% visa iepakojuma pārstrāde, kur plastmasas iepakojums sastāda 55%," norāda Ugors.


LASA piedāvā trīs nozīmīgus ilgtermiņa pasākumus situācijas optimizēšanai: nozares pārstāvjiem un lēmumpieņēmējiem ir jādiskutē ar ražotāju un pircēju, veicinot patērētāju paradumu maiņu; jāskaidro depozīta sistēmas ieviešanas nozīme ilgtermiņā; jāceļ atkritumu šķirošanas un pārstrādes nozīme sabiedrībā.

Uzziņa
Latvijas teritorijā būs aizliegts laist tirgū sekojošus vienreizlietojamos plastmasu saturošos izstrādājumus:
1) vates kociņus, izņemot, ja tie paredzēti lietošanai kopā ar medicīnas ierīcēm;
2) galda piederumus (dakšas, naži, karotes, irbulīši);
3) šķīvjus;
4) salmiņus, izņemot, ja tie paredzēti lietošanai kopā ar medicīnas ierīcēm;
5) maisāmkociņus dzērieniem;
6) baloniem piestiprināmus un to turēšanas kociņus un kociņu mehānismus, izņemot rūpnieciskiem vai citiem profesionālas lietošanas mērķiem paredzētus balonus, ko neizplata patērētājiem;
7) pārtikas iepakojumu, kas izgatavots no putu polistirola, piemēram, ēdiena traukus ar vai bez vāciņa, kur ievieto ēdienu, ja ēdiens:
a) paredzēts tūlītējam patēriņam uz vietas vai līdzņemšanai;
b) parasti tiek patērēts no iepakojuma trauka;
c) gatavs patērēšanai bez tālākas sagatavošanas, piem., cepšanas, vārīšanas vai sildīšanas, un pārtikas iepakojumu, ko izmanto ātrajām uzkodām vai citam ēdienam, kas gatavs tūlītējam patēriņam, izņemot dzērienu iepakojumu, šķīvjus, paciņas un iepakojumu, kurā iepakota pārtika;
8) no putu polistirola izgatavotu dzērienu iepakojumu un to korķīšus un vāciņus;
9) dzērienu glāzes un to vāciņus,kas izgatavoti no putu polistirola;
10) izstrādājumus, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas.


Minētos izstrādājumus pēc 03.07.2021. atļauts darīt pieejamus tirgū, ja:
1) ražotājs šos izstrādājumus būs laidis tirgū līdz 02.07.2021.;
2) ražotājs šo izstrādājumu laišanas tirgū faktu varēs dokumentāri pamatot ar preču piegādes dokumentiem un muitas deklarācijām.


(Avots: Latvijas Iepakojumu asociācija)


Redakcijas piebilde. Materiāla sagatavošanā izmantoti "Zaļās jostas" vebināra "Nākotne bez vienreizlietojamās plastmasas" materiāli.