Aizvadītajā nedēļas nogalē Liepājas pludmales apmeklētājus nepatīkami pārsteidza tūkstošiem vaboļu, no kurām daudzas vēl bija dzīvas. Vides speciālisti apliecina, ka tās ir maijvaboles.

Kā portālam sacīja Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls, saprotams, ka brist pāri pusdzīviem kukaiņiem, lai tiktu līdz jūrai, nav patīkami. Kukaiņus, kā visus atkritumus, pirmdien no pludmales aizvāks. Sestdienās un svētdienās pludmale netiek tīrīta. Pēc Štāla sacītā, vaboles spēcīgās vētras laikā ir atpūstas “kaut kur no iekšezemes – Polijas, Lietuvas”. Vējš tās iepūtis jūrā, un pēc tam tās izskalotas krastā.

Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti iepriekš skaidrojuši, ka maijā maijvaboles izlien no ziemošanas vietām un dodas barības meklējumos. Citkārt tas notiek jau maija sākumā, bet citgad izlidošana aizkavējas. Un, tā kā aizvadītajā nedēļā negaisa dēļ bija novērojamas arī spēcīgas vēja brāzmas, tad, visticamāk, tās arī iesviedušas maijvaboles ūdenī, un viļņi kukaiņus izskalojuši krastā.

Savukārt entomologs Uģis Piterāns portālam skaidroja, iespējams arī, ka maijvaboles savā lidojumā nonākušas līdz jūrai, kas ir dabisks šķērslis to ceļā, un atdūrušās pret to. "Šis arī ir laiks, kad maijvaboļu dzīves periods iet uz galu, kas arī var būt viens no iemesliem, kāpēc tās iet bojā." Cilvēku veselību maijvaboles neapdraud. "Par laimi pie mums ir pietiekami draudzīgi kukaiņi, kas cilvēkiem nav bīstami. Maijvaboļu kāpuri gan apgrauž augu saknes, jo dzīvo zemē, un pašas maijvaboles ēd jaunās koku lapas, kas varētu nepatikt cilvēkiem. Taču tas ir dabisks process, un slikti tas ir tikai no cilvēku skatu punkta." Maijvaboles, tāpat kā bizbizmārītes, kas arī nereti lielā skaitā novērojamas pludmalē, nav uzskatāmas par vides piesārņojumu, sacīja entomologs.

Maijvaboļu  dabiskie ienaidnieki ir strazdi un vārnas.

Iepriekš šāds maijvaboļu uzbrukums Latvijas pludmalēm novērots 2013.gadā. Piterāns portālam sacīja, ka ik pa trim, četriem gadiem notiek lielāka maijvaboļu savairošanās, nekā parasti.