Laiks rit, un arī "liepājiņas" apraksti kļūst par vēsturi. "Vairumtirdzniecības komplekss" šobrīd jau kļuvis par smalko "dzīvesstila noliktavu", kam Lielā zivs vārdā.
VAIRUMTIRDZNIECĪBAS KOMPLEKSS, Brīvības iela 158, ARHITEKTA U. PĪLĒNA BIROJS, 2011.
FOTO: ALDIS NIEDOLS
TEKSTS: GUNĀRS SILAKAKTIŅŠ, vēsturnieks
Šo – nevarētu pat teikt celtni vai celtnes, taču varētu noraksturot kā tādu kompleksu – vairākas reizes ievēroju tapšanas periodā. Uzreiz piesaistīja uzmanību. Kad bija samontētas pirmās metāla konstrukcijas ar novirzi no vertikāles savdabīgā veidā, pagalam nebija skaidrs, kas tur būs. Kad samontēja pārseguma detaļas, sapratu – jā, droši vien būs tehnoloģiskas celtnes. Kad to pirmoreiz ieraudzīju iestiklotu, braucot ar automobili no Pulvera ielas, emocijas bija līdzīgas – pēkšņi man sabojājies žiro kompass. Galva sāka nošķiebties uz labo pusi. Apmēram kā bērnībā, skatoties mākoņos, vai kā bērni griežas ap savu asi, skatās uz augšu un tad izjūt reibuma eiforiju. Vai veļas pa kalniņu uz leju, tad nostājas uz kājām un liekas, ka zeme šūpojas vai viļņojas. Protams, nebija tik spēcīgi, bet asociācijas tādas man radās. Diezgan ilgi komplekss stāvēja bez kustības. Kādu gadu ir sakustējies. Tagad katru reizi asociācijas ir citādas. Pie tam asociācijas kombinējas un labāk izskatās, skatoties no Pulvera ielas puses, pāri Brīvības ielai. Sāniski braucot laukā no pilsētas, kur ir diezgan sarežģīts krustojums, nav laika pievērst uzmanību. Tās asociācijas varētu definēt ar tādiem apzīmējumiem kā – viens melnais līkais ved piecus šķībos vai viens pērtais piecus nepērtos ved. Vai arī, kā sevišķi rudens vējainajās dienās likās, ka ziemeļu vējš gan ir tik spēcīgs, ka ēkas noliecis, gandrīz pieliecis… Tas leņķis ir diezgan ievērojams. Mums jau rietumu, dienvidrietumu vēji ir valdošie. Šeit ir ziemeļvējš! Kaut kas īpatnējs vēl. Protams, asociācijas papildinās. Tagad atkal ir izmainījušās. Notiek uztveres ģenēze. Uz ziemeļu pusi pirmā būve ir tumša, melna, pārējās piecas – ažūras, caurspīdīgas. Visas gan ir sabloķētas. Impozants, salīdzinoši drūms gājiens ar to melno krāsu – nolemtības gājiens.
Manuprāt, tās tur iederas, uztverot no Saules muižas puses, no Pulvera ielas, gan no labās, gan no kreisās puses iebraucot "Statoil". Ar savu oriģinālo izskatu galīgi vai gandrīz nepamanāmas būs, braucot iekšā no lidostas, kad tur būs atvērta satiksme. Citā ziņā — vizuālā pieejamība ir atšķirīga no fiziskās. Fiziskā pieejamība ir labāk atrisināta. Apskatījos arī ceļus, kas ved no "Statoil". Ja no Brīvības ielas pa labi brauc, tur ir koki, kas aizsedz vai samazina uztveri, bet arī labi — ir intriga.
Vismaz pašreiz tur vēl ir saglabājies Liepājas—Aizputes mazā šaursliežu dzelzceļa uzbērums. Man liekas, tas ietilpst ēku grupas apkalpošanas zonā. Ja to izceltu! Tā tomēr ir vēsture, 19. gadsimta beigas, kad šaursliežu dzelzceļš vietējā satiksmē bija līdzvērtīgs Liepājas—Romnu dzelzceļam. Līniju gar jau nocirstajiem vītoliem varbūt vajadzētu papildināt ar mazu dzelzceļa promenādi.
Funkcija līdz galam skaidra nav. Ārkārtīgā daudzumā visādu kara literatūru esmu lasījis, pirmajā brīdī šķita, ka kāda aizstāvēšana tiek gatavota. Kad metāla švelleri, novirzīti no vertikāles, bija iebetonēti… Tūlīt būs citplanētiešu uzbrukums un tiek veidots tanku vai visurgājēju aizsprosts. Bet tas ātri pārgāja. Nebija tik traki! Visvairāk dzīvoja otrā versija par drūmo gājienu vai piecu gājienu kopā ar melno. Ja turpat tālāk redzams betona rūpnīcas agregāts, sapratu, ka tā ir tehnoloģiska un tehnoloģijai domāta. Dikti lielas izvēles iespējas nebija. Dzīvojamā ēka tā nevarētu būt vai brīvdienu mājas tajā rajonā.
Manā uztverē dienasgaismas efekts ir labāks. Izgaismojums un nakts mirāžas, kas tur iznira… Nē, nē, to izskatu es nelietoju! Dienas gaismā pārsegums ir redzams, kas šoreiz ir horizontāli precīzs, precīzi horizontāls. Mans žiro kompass strādā. Ja salīdzina ar "Drupu māju" Ulmalē, kas ir personīgo, individuālo eksponēšanās tieksmju apmierināšana, šis ir elegants, foršs jaunās arhitektūras objekts.
© V10
Materiāla pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.irliepaja.lv obligāta.