Šķērsojot Liepājas robežu no Rīgas puses, Liepājas viesus priecē arhitektoniski oriģinālais tirdzniecības komplekss "Big Fish", kas tumšā laikā ir profesionāli izgaismots.

Zinu, ka ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad cilvēki, kas iepriekš nav bijuši Liepājā, diennakts tumšajā laikā droši stūrējuši klāt "Big Fish", domādami, ka tā ir jaunā koncertzāle...

Tikmēr mūsu koncertzāle Liepājas sirdī savu dzintara spožumu ir atrādījusi tikai atklāšanas pirmajos vakaros, bet ikdienas vakaros Liepājas 21.gs. lepnākā un dārgākā celtne grimst taupības tumsībā. Protams, no vienas puses šāda taupība ir labs rādītājs pilsētas tēvu saimnieciskumam un morālai pietātei pret nodokļu maksātāju naudu. Tajā pašā laikā mūsu pilsētas vadītāji un viņu palīgi, iespējams, nav pamanījuši slavenā austriešu arhitekta Gīnkes projekta vienu no īpatnībām: Liepājas koncertzāle ir uzprojektēt tā, ka koncertzāles apmeklētāji no sīkgraudaina (nekvalitatīvi ieklāta) trotuāra uzreiz nokļūst uz koncertnama ekskluzīvi dārgā parketa.

Rezultātā parkets gandrīz visā ēkā jau ir sašvīkāts un sāļu bojāts. Lai vēl glābtu kas glābjams (parketa un palīgmateriālu cena ar ieklāšanu ir izmaksājusi ap 110 eiro par m2), manuprāt, mūsu "Lielā dzintara" apsaimniekotājiem vai domes Nekustamā īpašuma pārvaldei jāveic cenu aptauja par vislētākā  bahilu (vienreiz lietojami apavu virsvalki) automāta iegādi, un koncertzāles viesiem ieeja "Lielajā dzintarā" bez bahilām jāliedz. Turklāt tām ir jānosaka tāda cena, lai pietiktu arī naudiņas mūsu koncertzāles gaišumam – par prieku liepājniekiem un pilsētas visiem.