Piektdien, 29. aprīlī, agrākajās kluba "Kursa" telpās autori – arhitekte Indra Ķempe un fotogrāfs Mārtiņš Sīlis – iepazīstināja ar neparasto interjeru grāmatu "liepājiņa", kurā pētītas 29 liepājnieku dzīves vai darba telpas.
Mārtiņa Sīļa foto.
Stāsta Indra Ķempe:
""liepājiņa" ir turpinājums neparastajai laikmetīgās arhitektūras un pilsētvides grāmatai, kurā būvēto Liepāju neparasti izrādīja vairāk nekā 100 pilsētnieku, tostarp mazākie. Labākos publiskās apbūves piemērus bērni zīmēja, bet pieaugušie – neprofesionāli apbūvētas vides apskatnieki – aprakstīja un fotografēja. Arī Liepājas interjerus neparasti izrāda paši pilsētnieki, neparastās interjeru grāmatas autoriem stāstot par savu telpu pilsētā. Pilna laika, darba laika, brīvlaika liepājnieku privāto un publisko interjeru piemērus apkopoja arhitekte un publiciste Indra Ķempe un fotogrāfs – arhitektūras adepts Mārtiņš Sīlis. Pirmās grāmatas dizaina autori, birojs "H2E", ir arī dizaineri turpinājuma grāmatai, tā iespiesta Jelgavas tipogrāfijā, kur nodrukāta arī pirmā grāmata.
Grāmatas "liepājiņa" vāks, dizaina autores Laura Lorence, Ingūna Elere.
"liepājiņa" ir 29 pilsētnieku portretēta pilsētas telpa. Pētījums par Liepājas telpu, kurā dzīvo liepājnieks, kuru pēta. Kā telpa ietekmē pilsētnieku un kā pilsētnieks ietekmē telpu, ko pasaka viens par otru un ko stāsta kopā. Kad arhitekti vizualizē arhitektūras metus, mēroga uztverei projektā iekopē cilvēku avatārus, taču pabeigtās būves publicitātei fotografē tukšas. Portretētie pilsētnieki savas dzīves vai darba telpas paskaidro personiskāk.
Mārtiņa Sīļa foto.
"liepājiņa" ir neparasta interjeru grāmata trīs sajūtu valodās – teksta, foto, dizaina, kuras pētījumu par Liepājas telpu arī drukas dimensijās portretē kopā. Katra saruna ir rakstisks portrets liepājnieka domāšanai par telpu viņa vārdiem un darbiem, katras nosaukumā ir metode, kādā telpa veidota. Katrs portrets ir māksliniecisks momentuzņēmums, kurā liepājnieks nepozē fotogrāfam, katrs kadrs detaļā izsaka būvi.
"liepājiņa" ir neparasta grāmata – te netēlo ne cilvēks, ne telpa, ne apstākļi, te neapraksta fotografēto, nefotografē rakstīto. Tā ir katra interjera tēla tēlu tēls.
Mārtiņa Sīļa foto.
Kopš izdota pirmā grāmata "liepājiņa", laba publiskā arhitektūra pilsētā gandrīz vairs nav celta, un ar kvalitāti izceļas tikai Liepājas privātā telpa. Pēc tam, kad atjaunotā Liepājas Valsts 1. ģimnāzija ieguva Latvijas Arhitektūras 2018. gada Lielo balvu, augstvērtīgi uzbūvēta vēl Liepājas Olimpiskā centra manēža un pārbūvēts Peldu ielas pakalpojumu kombināts, viss cits ir sekas atklātu arhitektūras konkursu neesamībai un formālai svešas naudas apgūšanai, pasūtītāja muļķībām un arhitektu vājumam. Būvlaukumos dzimst brāķi un skandāli no Paula Maksa Berči mantojuma siltināšanas līdz nograušanai. Tāpēc otra grāmata "liepājiņa" apskata interjerus.