Cilvēks interjerā, interjers jeb "iekšiņa", ko veidojis konkrēts cilvēks, attieksme pret interjera veidošanu, arī attieksmes pret apkārtējo pasauli jeb "āriņu" – apmēram tā dažos vārdos var raksturot grāmatu, pie kuras šobrīd strādā arhitekte pēc izglītības, rakstītāja pēc nodarbošanās Indra Ķempe un uzņēmējs, fotogrāfs, mārketinga speciālists Mārtiņš Sīlis. "Iekšiņa" jeb interjers un "āriņa" jeb tas, kas atrodas aiz telpas sienām, ir apzīmējumi, ko lieto tieši Mārtiņš.

Grāmata iecerēta kā turpinājums jeb, Indras vārdiem runājot, "māsa" grāmatai ar nosaukumu "liepājiņa", ko Indra izdeva pirms desmit gadiem. Topošā grāmata ir "liepājiņa" Nr.2, tikai ar to atšķirību, ka pirmā stāstīja par arhitektūras sasniegumiem, bet topošais izdevums veltīts Liepājas interjeriem un tos veidojušajiem vai tajos dzīvojošajiem cilvēkiem. Pirmās "liepājiņas" autori jeb recenzenti bija dažādi cilvēki, nebūt ne arhitektūras kritiķi, drīzāk – liepājnieki ar zināšanu par Liepāju, bet ilustrācijas grāmatai veidoja seši Indras izraudzīti fotogrāfi un Liepājas bērnu mākslas skolas bērni. Šajā reizē fotogrāfs ir viens – Mārtiņš, bet autori – cilvēki, kuri stāsta par konkrēto interjeru. Viņu sakāmo pierakstījusi Indra, kā pati saka, "saspiežot" un koncentrētā veidā atstāstot, "atklājot metodi, kā cilvēks veidojis interjeru, jo tieši metodē parādās viss par pašu cilvēku".  Mārtiņu, kurš tagad kļuvis par grāmatas līdzautoru, Indra izvēlējusies tāpēc, ka "mēs runājam vienā valodā".

Indra: "Sajūta, kāda viņam ir veidojot vizuālo tēlu, man ir vārdos, ko rakstu, tā daži man ir teikuši. Patīk, kā Mārtiņš redz arhitektūru, patīk, ka redz citādāk nekā profesionāli arhitektūras fotogrāfi."

Taču Indra uzsver, ka "grāmata ļoti ir darbs vienlaikus visās trīs valodās – teksta, foto, dizaina". Otrās "liepājiņas" dizains uzticēts tiem pašiem, kuri veidoja pirmo – dizaina birojam "H2E". Jo vairāk tāpēc, ka šo desmit gadu laiku starp abām "liepājiņām" birojs kļuvis ne vien par oficiālo Liepājas zīmola autoru, bet ir arī Liepājas pilsētas domes telpu interjera dizaina koncepcijas un vadlīniju izstrādātājs, pēc kurām veidoti divi pilsētas interjeri, kas iekļauti "liepājiņas" objektu sarakstā, – pašvaldības biroju ēka Peldu ielā 5 un Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja telpa.

Vaicāta, kā radusies ideja tieši par šādu, interjeru "liepājiņu", Indra atbild tieši:

"Mani interesē kvalitatīva arhitektūra, sliktas arhitektūras mūsdienu mājā mēs neejam.

Šajos desmit gados Liepājā tādu objektu ir tapis ir ļoti maz." Iespējams, sava nozīme bijusi arī tam, ka vēl pirms pirmās "liepājiņas" kopā ar fotogrāfu Arturu Pērkonu bijusi iecere veidot grāmatu tieši par cilvēkiem interjeros, bet iecere nerealizējās, safotografēto materiālu Arturs gan divas reizes ir parādījis nelielās izstādēs, viena no kurām bija vēl pavisam nesen – pērn Jūrkalnē.

Lai gan Indra izglītojusies kā arhitekte, viņu tomēr visupirms interesējot cilvēks: "Telpa bez cilvēka ir bezjēdzīga". Otrs grāmatas autors, kurš, nebūdams ne dizainers, ne arhitekts (un arī ne profesionāls fotogrāfs tajā nozīmē, ka nav to mācījies un tas arī nav "maizes darbs") tomēr veidojis dažus interjerus – piemēram, "Spīķeris 53", Bernātu "Dzintariņš", priekšroku dod telpai: "Mani vairāk interesē interjeri".

Atšķirībā no pirmās "liepājiņas", kur vienam objektam bija atvēlēts viens vai divi atvērumi, šajā reizē ir divi un pat trīs. Tāpēc, saka Mārtiņš, taisu 300 – 700 bildes vienā reizē, tad atlasu 40 – 60, no kurām Indra savukārt izvēlas 10 – 20, līdz beidzot pēdējais "siets" – dizainers atstāj kādas astoņas. Vai tas ir grūti? "Nē! Darīt to, kas patīk, ir viegli."

Runājot par pašu fotografēšanas procesu, Mārtiņš saka: "Sākumā mēģināju portretēt cilvēkus atsevišķi un interjerus – atsevišķi, taču tad sapratu, ka tikai sarunas laikā cilvēks izskatās tāds, kāds ir patiešām, nevis, kāds gribētu būt."

Indra: "Bet tas nenozīmē, ka viņš ir nesmuks!"

Martā sāktais darbs šobrīd paveikts par divām trešdaļām. Indra: "Manā sarakstā ir 30 cilvēki un publiski vai privāti interjeri. No plānotajiem 30 šobrīd gatavs stāsts ar bildēm ir par divdesmit interjeriem."

Daži no tiem: Liepājas Valsts 1.ģimnāzija, Būvvalde, restorāns "Spīķeris 53", laivu būda, Karostas cietums, kultūras nams "Wiktorija", mākslas salons "Ludviķis", alus bārs "Miezis un kompānija", "LOC Manēža", LMMDV piebūve, mākslas galerija "Romas dārzs", Dienvidrietumu rajona blokmājas dzīvoklis, Vecliepājas "Staļina baroka" mājas dzīvoklis, būvuzņēmēja Rīges nams, vēsturiskā vasarnīca Jūrmalas parkā  u.c.

Šāds projekts nevarētu tapt bez finansiāla atbalsta. Kopumā esot jau savāktas trīs piektdaļas no nepieciešamā. Projektu atbalstījusi gan Liepājas Kultūras pārvalde, gan Valsts Kultūrkapitāla fonds, un Indra cer, ka vēl varētu izdoties salīgt ar pašvaldību par trūkstošā finansējuma piešķiršanu apmaiņai pret daļu no grāmatas tirāžas.

Plānots, ka otrā "liepājiņa" tiks izdota 1000 eksemplāru tirāžā, tāpat kā pirmā. Arī formāts būs tāds pats.

Labā ziņa – grāmatai varētu būt digitāla un līdz ar to daudz plašāk pieejama versija. Varbūt tā pat būs vieta abām "liepājiņām". Un ne tikai.