Paula Lilienfelda, tagad Dzintaru ielas, un Peldu ielas krustojumā kā vēsturiska liecība stāv ēka, kas mūsdienas pēc skata kļuvusi pavisam necila.

Arī šai arhitektoniski vērtīgajai ēkai ir savs stāsts.

Peldu iela 56 nams stāv tukšs jau vairākus gadu desmitus, bet savu arhitektonisko vērtību tas nav zaudējis. Ēka celta 19.gs. beigās, un tās projektētājs bijis Pauls Makss Berči – kā jau lielai daļai Liepājas villu kvartāla namu.

"Ēka izceļas ar īpatnēju pāreju no viena stāva uz otru, ko balsta no sienas izvirzīti balsta elementi jeb konsoles”, skaidro vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš.

Kā redzams attēlos, ēka mainījusies pavisam nedaudz, neņemot vērā apbružāto fasādi, ir pazudusi augšējā izbūve un ieejas durvju vietā ir logi. Ēkas priekšā saglabājušies fragmenti no dekoratīvā akmens dārza. Silakaktiņš zina stāstīt, ka šie akmeņi ir vulkāniskas izcelsmes, vesti no Itālijas. "Šādi akmeņi redzami vēl pie dažām villu kvartāla ēkām.” Ārī ēkas priekšplānu vairs nerotā koptas taciņas, tās apaugušas ar zāli.

Vasarnīcu celtniecībai Liepājā tika atvēlēta īpaša zona gar Kūrmājas prospektu Uliha ielas jūras pusē. Šeit ēkas bija jāceļ triju asu (viena ass ir mazliet vairāk nekā divi metri) dziļumā pret ielas sarkano līniju un vismaz 10 pēdu attālumā no kaimiņu nama. Rostovska villas gadījumā šie noteikumi ir ievēroti.

Kā vēsta Liepājas Latviešu kalendārs, ēka ilgus gadus piederējusi Rostovska dzimtai. 1928.gadā avotos ēka minēta kā Rostovska mantojums.

Savu nosaukumu – Lazāra Rostovska villa – ēka ieguvusi pateicoties tās pirmajam īpašniekam, Liepājas fabrikantam, korķu fabrikas dibinātājam Lazāram Rostovskim. Rostovska ģimenē bija četri brāļi un viena māsa, visi koktirgotāji un pirmās korķu fabrikas īpašnieki.

Silakaktiņš stāsta, ka Rostovska firmas "Rostovskis&Co” korķa fabrika dibināta 1896.gadā un atradusies Ziemeļu-Rīta ostmalā 3, tagad Jaunā ostmalā 2 (bijušā Liepājas piena kombināta teritorijā). Fabrikā ražošana uzsākta ar 15 strādniekiem.

Pirmajā darbības gadā fabrikā saražoti pudeļu korķi un presētas loksnes 20 000 rubļu vērtībā. Jau 1902.gadā fabrikas darbinieku skaits pieaudzis līdz 160. Saistībā ar 1905.gadā revolūciju sākās strādnieku streiki, un fabrika tika slēgta.

1913.gadā Rostovskis uzsāka restorānu biznesu. "Viņš uzcēla ļoti greznu restorānu, veidotu Parīzes stilā ar bāra dāmām un muzikāliem priekšnesumiem,” stāsta Silakaktiņš.

Latvijas Republikas tapšanas laikā ēka vēsturē iegājusi kā britu impērijas militārās misijas sēdeklis. 1919.gada 16.aprīlī ēkā patvērās Latvijas pagaidu valdības ministri.

Šodien aplūkojot ēku nepaliek nepamanīts pārdošanas uzraksts uz tās sānu sienas. Īpašumu pārdod Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra. Villa sastāv no 970,6 kvadrātmetrus plašas ēkas un 2142 kvadrātmetriem zemes.

Tās pārdošanas cena ir 119 000 eiro. Uz pārdošanas plakāta redzams ēkas vēsturiskais attēls, kurš saglabājies tikai tādēļ, ka P. M. Berči bija tradīcija katru savu projektu iemūžināt fotoattēlos. Šie attēli apskatāmi Liepājas muzejā.