"Liepājas – Vaiņodes dzelzceļa līnija esot bijusi kā "aisberga spice", garākajam posmam stiepjoties ārpus Latvijas, teju pāri visai Lietuvai. Atklāts 1871. gadā, līdz 1929. gadam šis sliežu ceļš bijis vienīgais vilciena kustības nodrošinātājs, kas sasaistījis Liepājas pilsētu ar tālāko ceļu uz citiem Latvijas novadiem, bet vēlāk arī sniedzis iespēju organizēt tiešo pasažieru un kravu pārvadājumu satiksmi ar Rietumeiropu, informē VAS "Latvijas dzelzceļš" korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja Ieva Kārkliņa.

Savukārt dzelzceļa līnija Liepāja – Glūda ir pirmā līnija, kas uzbūvēta jaunajā, neatkarīgajā Latvijas Republikā. Būvdarbu svinīgā atklāšana notika 1925.gada 8.augustā, bet pēc četriem gadiem – 1929. gadā – vilcieni kursēja jau visas līnijas garumā.

Stacijas pārsvarā celtas 20. gadsimta 20. gadu beigās vai 30. gadu sākumā. Varētu teikt, ka šīs dzelzceļa līnijas ēkas tapušas zem arhitekta Jāņa Šarlova zvaigznes. Šarlova tipveida "muižas", kurās apakšstāvā izkārtotas dienesta un sabiedriskās telpas, zem tām plešoties lieliem pagrabiem, bet virs – vairākiem dzīvokļiem, ir saglabājušās un cēli slejas Ilmājā, Kalvenē, Rudbāržos, Blīdenē, Bikstos un Bērzupē," - tā vēsta ieraksts grāmatā "Nākamā pietura – MĀJAS".

Ālandes dzelzceļa stacija.

Grāmatā fotogrāfijās un stāstos iemūžināts dzelzceļa staciju – kādreizējo pasažieru ēku un dzelzceļnieku kazarmu jaunais liktenis. Izdevuma autores ir antropoloģes Elīna Kursīte un Liene Millere, kuras, lai radītu grāmatu, devās deviņu mēnešu ilgā ekspedīcijā, apbraukājot vairāk nekā 200 dzelzceļa staciju un dzelzceļnieku kazarmu, tostarp arī Liepāju, fotografējot, uzklausot vietējo iedzīvotāju atmiņu stāstus un izzinot, kas ar šīm celtnēm ir noticis.

"Dzelzceļš Latvijas teritorijā pastāv jau 160 gadu, un šajā laikā Latvijā ir uzbūvēts vairāk nekā pustūkstotis staciju ēku. Protams, daudzas no tām ir gājušas bojā kara gados, vēl daudzas citas ir tikušas slēgtas, tomēr daudzas no šīm vēsturiskajām stacijām turpina savu dzīvi, tikai citā – māju – statusā," stāsta "Latvijas dzelzceļš" (LDz) industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs.

Grāmatā "Nākamā pietura – MĀJAS" ir apkopots unikāls Latvijas arhitektūras un kultūras mantojums – gan ēkas, kas atgādina īstas lauku muižiņas, gan koka celtniecības šedevri, gan būves, kas līdzinās barakām, gan padomju laika industriālās būvniecības piemēri. Tās ir kādreizējās pasažieru staciju ēkas un dzelzceļnieku kazarmas, kuras pašlaik tiek izmantotas pilnīgi citiem mērķiem un kuras fotogrāfijās un stāstos iemūžinātas jaunajā grāmatā. Jauno izdevumu interesenti varēs iegādāties Jāņa Rozes, Valtera un Rapas, kā arī Globusa grāmatnīcās. Tāpat arī "Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā".

Grāmata ir tapusi sadarbībā ar LDz darbiniekiem. Balstoties uz Latvijas dzelzceļa muzeja darbinieku sarakstīto monogrāfiju "Dzelzceļi Latvijā" un dzelzceļa speciālistu ieteikumiem, izstrādāti bijušo staciju apsekošanas maršruti.

Publicitātes foto.