Liepājai būtu jāizstrādā velotransporta attīstības programma, secināts konferencē „Velosipēds pilsētvidē”, kas šonedēļ notika Rīgā.

Pamats šādai programmai ir jaunais Liepājas pilsētas teritorijas plānojums, kas nosaka, kurās ielās nākotnē būtu jāizbūvē veloceliņi un citus velotransporta infrastruktūras nosacījumus. Šis ir viens no secinājumiem, ko no konferences „Velosipēds pilsētvidē” atveduši Liepājas būvvaldes pārstāvji.

Konferencē, kas pēc galvaspilsētas pašvaldības Satiksmes departamenta un  Latvijas riteņbraucēju apvienības iniciatīvas ceturtdien, 29. novembrī, notika Rīgas domē, piedalījas arī Liepājas galvenais teritorijas plānotājs, Būvvaldes vadītājas vietnieks Arvīds Vitāls, galvenais arhitekts Indulis Kalns un Būvvaldes teritorijas plānotāja Dace Volksone.

Konferences mērķis bija veicināt informācijas un pieredzes apmaiņu starp velosatiksmes attīstībā iesaistītajām pusēm.

 „Bija patīkami, ka jūs stāstījāt ne tikai par labajiem piemēriem, bet arī par kļūdām, no kurām citi var mācīties. Tas, ko uzzināju, mani ir rosinājis pašam aizbraukt uz Liepāju un paveikto redzēt klātienē,”  tā par A. Vitāla uzstāšanos konferencē „Velosatiksmes attīstība plānošanas dokumentos” izteicās  Rīgas domes Satiksmes departamenta speciālists Jānis Andiņš.

A. Vitāls auditoriju iepazīstināja ar Liepājas plānošanas procesu, dokumentiem, projektiem, risinājumiem, kas dažos gados ļāvis izbūvēt veloceliņu tīklu. Ja 2008. gadā Liepājā oficiālais veloceliņu kopgarums bija tikai 1,5 kilometri, tad 2012. gadā tas jau ir sasniedzis 30 kilometrus, savukārt 2013. gadā vēl pieaugs par 10 kilometriem.

„Pie jums izmaiņas notikušas rekordātrā tempā. Pie tam – Liepājā ir dažādi risinājumi – katrs veloceliņš ar savu raksturu. Un jums ir izdevies izvairīties no mūsu kļūdām, jo esat vienīgā pašvaldība, kas pirms veloprojektu uzsākšanas bijāt pieredzes apmaiņā pie mums,” vēl piebilda J. Andiņš.

Konferences dalībnieki atzinīgi novērtēja to, ka Liepājas pašvaldība jaunajā teritorijas plānojumā un apbūves noteikumos ir iekļāvusi konkrētas prasības gan par seguma veidiem, gan velo celiņu platumu, gan par velostatīviem, apgaismojumu, piktrogrammām un citiem elementiem.

Konferencē par vislabāko risinājumu Liepājā tika atzīts Aldaru ielas veloceliņš, kas ir nodalīts ar atsevišķu velo joslu no gājēju un autotransportu satiksmes.

„Aldaru ielas velo celiņš ir pareizais virziens, kā pašvaldībai būtu jādomā arī turpmāk, veidojot velo infrastruktūru pilsētā,” atzina Latvijas Riteņbraucēju apvienības pārstāvis Viesturs Silenieks. Viņš uzskata, ka velo josla ir „dabīgs spiediens uz autotransportu samazināt ātrumu pilsētā”, tādejādi palielina drošību satiksmē kopumā.

„Mūsu kļūdas, par kurām arī runāju konferencē, galvenokārt radīja steiga. Liepājai bija iespējas paņemt Eiropas naudu, tāpēc noteiktos termiņos vajadzēja dabūt gatavus atsevišķus projektus, bet tikmēr netika ņemti vērā daži svarīgi jautājumi,” par to, kāpēc nepieciešama Pilsētas velotransporta attīstības programma, saka A. Vitāls.  Viņaprāt, šāds dokuments vietējiem politiķiem, uzņēmējiem, iedzīvotājiem, NVO dotu ilgtermiņa redzējumu, uzlabotu iesaistīto pušu komunikāciju, noskaņotu liepājniekus būt videi draudzīgākiem.

Konferencē ar savu pieredzi un ieguvumiem velosatiksmes infrastruktūras attīstībā un veicināšanā dalījās ne tikai Rīgas un Liepājas pašvaldību pārstāvji, bet arī Ventspils, Valmieras, Līvānu, Jelgavas, Ogres pilsētas pašvaldību speciālisti, kā arī NVO pārstāvji, arhitekti un politiķi.

Vēl dažas atziņas no konferences „Velosipēds pilsētvidē”
Latvijā ir izstrādāts jauns valsts standarts „Velobūvju projektēšanas noteikumi”, kas ikdienā gan plānotājiem, gan projektētājiem atvieglos darbu. Līdz šim daudzas situācijas bija jārisina katrai pašvaldībai pēc savas izpratnes. Šo standartu arī prezentēja konferencē.

Ceļu satiksmes noteikumos (CSN) ir daudz pretrunu un nepilnību. Ceļu policijas pārstāvis stāstīja, ka ar steigu ir jāpapildina CSN attiecībā uz velobraucējiem.

Jāturpina uzstādīt velostatīvi pie skolām, pašvaldības iestādēm, veikaliem, birojiem utml.