50 000 no 700 000 kubikmetriem piesārņotās Karostas kanāla grunts līdz Ziemassvētkiem būs sadalīta frakcijās un noglabāta speciāli atdalītajā kanāla daļā.

Darbi notiek Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas īstenotā pilotprojekta "Liepājas ostas Karostas kanāla gultnes attīrīšana no piesārņojuma un tālākās darbu tehnoloģijas noteikšana" ietvaros.

Tā otrdien, 24.novembrī, žurnālistiem stāstīja darbu veicēja "Rigarent" projektu vadītājs Jānis Purakalns.

Šobrīd Karostas kanāla vienā galā, aiz tās kanāla daļas (apmēram 7 ha), kas ar 2001.gadā izbūvēto rievsienu nodalīta no pārējā akvatorija, darbojas zaļas krāsas agregāts – mobilā grunts separēšanas iekārta, kas no kanāla izsmelto dūņu masu sadala frakcijās. Paralēli otrpus rievsienai piesārņotā grunts tiek smelta ārā un krauta baržā, no kurienes tad pa cauruli nonāk pie tāda kā milzīga spilvena (ģeotekstila maiss), kurā dūņas tiek atūdeņotas, reizē ūdeni filtrējot. Biezumi nonāk zaļajā agregātā, kur tiek sadalīti gan rupjas grants izmēra, gan nedaudz smalkākā dūņu cietajā frakcijā. Ūdens, kas nu jau ir daudz tīrāks, ieplūst kanāla nodalītajā daļā. Tur nonāks arī dūņu pārējās frakcijas, taču tām pievienotas sastāvdaļas, kas atgrūž ūdeni, līdz ar to "biezumi" paliks no kanāla nodalītā baseina dibenā, nevis sajauksies ar izfiltrēto ūdeni, skaidroja Purakalns.

Lielākās problēmas šobrīd sagādājot dažādi priekšmeti, kas atrodas metru līdz divus biezajā dūņu slānī, – dzelzs un koka gabali, ķēdes, virves utt., kas atrodas dūņas un no kuriem ir jāatbrīvojas pirms ar ūdeni atšķaidītā "dūņu putra" pa cauruli no baržas tiek aizsūtīta uz mobilo attīrīšanas iekārtu.

Pēc Purakalna sacītā, paralēli dūņu apstrādei un pārvietošanai notiek arī to laboratoriskā pārbaudē, lai būtu skaidrs piesārņojuma sastāvs. Iespējams, nākotnē dūņu materiālu varētu izmantot kā celtniecības materiālu, piemēram, būvējot piestātnes Karostas kanālā. Pirms daudziem gadiem jau veikta piesārņoto dūņu ķīmiskā analīze, un Jānis Purakalns apstiprina, ka tajās ir atrodami vai visi Mendeļejeva tabulas ķīmiskie elementi, bet svarīgākais esot noteikt, kurā no izsmelto dūņu sastāvdaļām ir lielākā piesārņojuma koncentrācija.

Šis Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pilotprojekts ir tāds kā eksperiments, kuru pabeidzot, būtu jāsāk "īstais" projekts, lai attīrītu visu Karostas kanāla grunti no piesārņotajām dūņām un tiktu galā ar tām. Taču tam vajadzīgi lieli līdzekļi, kuru avots var būt tikai Eiropas Savienības fondi. SEZ pārvaldes Mārketinga un investīciju daļas vadītājs Ivo Koliņš portālam sacīja: "Ne nākamgad un arī ne aiznākamgad tas droši vien vēl nenotiks, bet līdz 2020.gadam mēs noteikti šo projektu sāksim." Viņš arī norāda: “Projekta mērķis ir noteikt labāko tehnoloģiju piesārņoto dūņu izsmelšanai, jo līdz šim visas tehnoloģijas, kas izstrādātas vairāk kā desmit gadu garumā ir bijušas teorētiskas, bet pilotprojekts nodrošina iespēju pārbaudīt tehnoloģijas dzīvē jau rūpnieciskos apmēros.”

Šobrīd projekta īstenotāji pārbauda vismaz trīs dažādas piesārņoto dūņu izsmelšanas, attīrīšanas un noglabāšanas tehnoloģijas. “Eko osta RR” pārstāvis Andrejs Laškovs atzina, ka jau šobrīd ir skaidrs, kura no tehnoloģijām būtu atbilstošākā, bet pilnīgi droši tā tiks apstiprināta un aprakstīta projekta noslēguma ziņojumā.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, darbi jāpabeidz līdz gada beigām un kopējais izsmeļamo dūņu apjoms ir ap 50 tūkst. m3. Šobrīd ir izsmeltas nedaudz vairāk ka 10 tūkst. m3 un, ja darbi notiks esošajā tempā, tad projektu pabeigs noteiktajā termiņā, teic projekta būvuzraugs Arnis Mazalis, kurš ikdienā seko līdzi darbiem.

Uzziņa
Pilotprojekta "Liepājas ostas Karostas kanāla gultnes attīrīšana no piesārņojuma un tālākās darbu tehnoloģijas noteikšana" darbu izmaksas ir 2 192 094,99 eiro (bez PVN).

Darbus veic personu apvienība "Eko osta RR", kurā iesaistījušies vairāki specifiski uzņēmumi – SIA "Eko osta", SIA "E Daugava" un SIA "Rigarent".

Karostas kanāls
Liepājas ostas Karostas kanāls ir vēsturiski piesārņota vieta – (Nr. 17004/5138 Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā). Karostas kanāls ir mākslīga būve, kas ir izveidota 20 gs. sākumā. Kopš 1945. līdz 1994. gadam Karostas kanāls bija slēgta militāra teritorijā, kurā atradās Padomju Savienības, bet kopš 1991. gada Krievijas Federācijas jūras kara flotes zemūdeņu bāze. Karostas kanāla kopējā platība ir 874 897 m2, tai skaitā attīrāmā platība, kura sastāda 780 000 m2.

Militārās bāzes darbība ir atstājusi paliekošu ietekmi uz teritoriju, kuru Helsinku Komisija (HELCOM) ir noteikusi par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijas Republikā ("karstais punkts” Nr.48, Liepājas pilsēta un osta).

Piesārņojums
1992. un 1995.gadā veiktās izpētes pamato to, ka piesārņojuma pamatmasa ir radusies Padomju Savienības bruņoto spēku darbības rezultātā. Līdz šim veiktās izpētes rāda, ka ar naftas produktiem un smagajiem metāliem (Hg, As, Pb, Zn, Cu, Cd, Se) ir piesārņoti ap 650 000 m3 Karostas kanāla gultnē atrodošos dūņu un smilšu sanesu nogulumu. Karostas kanāla piesārņoto nogulumu biezums mainās robežās no 0,2 līdz 2,2 m, to vidējais biezums ir ap 0,6 m. Piesārņojuma koncentrācija un slāņa biezums ir lielāks kanāla austrumu daļā.

(Avots: Liepājas SEZ)