Turpinot Karostas kanāla attīrīšanas projektus, no ūdens dzelmes tiek izcelts tonnām dažādu priekšmetu, septembra nogalē būs kārta arī gruntij.

Otrdien, 1.septembrī, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde žurnālistiem bija noorganizējusi izbraukumu ar loču kuģi "Pilots" pa Karostas kanāla akvatoriju, lai iepazīstinātu ar divu kanāla attīrīšanas projektu norises gaitu. Žurnālistus pavadīja Liepājas SEZ pārvaldes Investīciju un mārketinga daļas vadītājs, kā arī Karostas kanāla projekta vadītājs Ivo Koliņš; pilnsabiedrības "GTL GT Inspekt" darbu vadītājs Rolands Zelts; personu apvienības "Eko osta" projektu vadītājs Kristaps Kaupužs un SIA "Rigarent" projektu vadītājs Jānis Purakalns.

Patlaban Karostas kanālā norisinās darbi divos projektos: viens no tiem ir ES Kohēzijas fonda projekts "Liepājas ostas Karostas kanāla zemūdens būvlaukuma attīrīšanas darbi no mazizmēra un lielizmēra tehnogēniem priekšmetiem", kas ir turpinājums pērnā gada nogalē īstenotajam pilotprojektam “Liepājas ostas Karostas kanāla lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšana”, bet otrs ir pilotprojekts "Liepājas ostas Karostas kanāla gultnes attīrīšana no piesārņojuma un tālākās darbu tehnoloģijas noteikšana".

Visu trīs projektu kopējās izmaksas ir 9,6 milj. eiro, no kuriem nepilni 85% jeb 8 milj. eiro ir ES Kohēzijas fonda finansējums.

Projektu "Liepājas ostas Karostas kanāla zemūdens būvlaukuma attīrīšanas darbi no mazizmēra un lielizmēra tehnogēniem priekšmetiem" īsteno Ventspils uzņēmums pilnsabiedrība "GTL GT Inspekt", kurā apvienojušies divi pieredzes bagāti uzņēmumi – "GT L" (Ventspils) un "GT Inspekt" (Sanktpēterburga). Pērn izveidotais kopuzņēmums pirms darbu sākšanas Karostas kanālā paveicis arī Ventspils brīvostas ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukciju.

Savukārt kanāla grunts attīrīšanu veiks personu apvienība "Eko osta RR", kurā arī iesaistījušies vairāki specifiski uzņēmumi – SIA "Eko osta", SIA "E Daugava" un SIA "Rigarent".

Pirmais projekts nepieciešams, lai attīrītu kanālu no lieliem un arī pavisam sīkiem priekšmetiem, tādējādi sagatavojot zemūdens būvlaukumu grunts attīrīšanas darbiem, kas paredzēti otrajā projektā.

Pirmā projekta kopējās izmaksas ir 4 763 356,50 eiro (bez PVN).

Šis projekts ir sadalīts trīs daļās jeb lotēs, atbilstoši trim specifiskiem kanāla sektoriem, kuros darbi vairāk vai mazāk risinās vienlaikus.

Lielākais no trim sektoriem ir trešā lote – 33 ha, kurā vairāk atrodams sadzīves piesārņojums – spaiņi, katli, skārdenes, pudeles utt. Savukārt pirmajā lotē (21 ha), pēc Koliņa teiktā, vairāk atrasti pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu kuģu griešanas aktivitāšu pārpalikumi. No otrās lotes (14 ha), kas piekļaujas 2001.gadā kanālā izbūvētajai rievsienai, aiz kuras plānots noglabāt grunts piesārņojumu, izcelti 5 – 30 t smagi betona enkurbloki, enkurķēdes un tamlīdzīgi priekšmeti. Cita starpā, no kanāla izcelta arī viena automašīna žigulis, gadus piecdesmit veca, labi saglabājusies glābšanas laiva un atliekas no daudz senākas, vismaz simts gadus vecas laivas. Kopumā divu mēnešu laikā no kanāla izcelti vairāk kā 600 lielizmēra priekšmeti. Lielākā daļa šo "dārgumu" novietoti speciāli iekārtotā glabāšanas laukumā. Pagaidām otrreiz tos izmantot nevar, jo tādi ir ES naudas devēju nosacījumi, taču pēc pieciem gadiem varēs gan nodot lūžņus Metalurgam, gan izmantot betona blokus.

Priekšmetu izcelšanā nodarbināta gan tehnika – celtnis, kura celtspēja ir līdz 130 t, mazāks, kurš var izcelt līdz 17 t smagus priekšmetus, barža, pontons, kā arī ūdenslīdēji. Kopumā Karostas kanālā ir strādājuši vairāk nekā piecdesmit ūdenslīdēji no Latvijas un Lietuvas, pastāstīja darba vadītājs Guntis Zilberts. Kanāla apskates laikā darbi norit trešajā sektorā jeb lotē, un tur vien darbu vadītāja rīcībā ir 18 ūdenslīdēji. Kā skaidroja Zilberts, viņu darbs nav patīkams un viegls, jo dūņu slānis ir metru līdz divus biezs, un, tiklīdz ūdenslīdējs ir izdarījis kādu kustību, tas vairs nav caurskatāms. "Jāčamdās kā pa tumsu," piebilst Georgs Ptičkins, kurš projektā pārstāv būvuzraugu.

"GTL GT Inspekt" Karostas kanālā, kurš līdz šim vēl nekad nav ticis tīrīts, strādā kopš 25.jūnija, un darbus otrajā lotē plānots pabeigt līdz septembra vidum, savukārt abās pārējās – līdz novembra sākumam, pastāstīja "GTL GT Inspekt" tehniskais direktors Oļegs Pavlovs.

Kā atzina Pavlovs, darbi 68 ha lielajā Karostas kanāla akvatorijā rit sekmīgi un pēc plāna.

Septembra beigās sāksies otra, pilotprojekta "Liepājas ostas Karostas kanāla gultnes attīrīšana no piesārņojuma un tālākās darbu tehnoloģijas noteikšana", praktiskie darbi. Kā pastāstīja "Eko osta RR" pārstāvis Purakalns, šobrīd ir pabeigti projektēšanas darbi.

Pilotprojekta ietvaros plānots izņemt vismaz 50 tūkstošus kubikmetru piesārņotās kanāla grunts, kas gan ir tikai četrpadsmitā daļa no kopumā 700 tūkstošiem šādas grunts, pastāstīja Purakalns.

Pilotprojekta darbu izmaksas ir 2 192 094,99 eiro (bez PVN).

Uzziņa

Karostas kanāls
Liepājas ostas Karostas kanāls ir vēsturiski piesārņota vieta – (Nr. 17004/5138 Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā). Karostas kanāls ir mākslīga būve, kas ir izveidota 20 gs. sākumā. Kopš 1945. līdz 1994. gadam Karostas kanāls bija slēgta militāra teritorijā, kurā atradās Padomju Savienības, bet kopš 1991. gada Krievijas Federācijas jūras kara flotes zemūdeņu bāze. Karostas kanāla kopējā platība ir 874 897 m2, tai skaitā attīrāmā platība, kura sastāda 780 000 m2.

Militārās bāzes darbība ir atstājusi paliekošu ietekmi uz teritoriju, kuru Helsinku Komisija (HELCOM) ir noteikusi par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijas Republikā ("karstais punkts" Nr.48, Liepājas pilsēta un osta).
 
Piesārņojums
1992. un 1995. gadā veiktās izpētes pamato to, ka piesārņojuma pamatmasa ir radusies Padomju Savienības bruņoto spēku darbības rezultātā. Līdz šim veiktās izpētes rāda, ka ar naftas produktiem un smagajiem metāliem (Hg, As, Pb, Zn, Cu, Cd, Se) ir piesārņoti ~ 650 000 m3 Karostas kanāla gultnē atrodošos dūņu un smilšu sanesu nogulumu. Karostas kanāla piesārņoto nogulumu biezums mainās robežās no 0.2 līdz 2.2 m, to vidējais biezums – ~ 0,6 m. Piesārņojuma koncentrācija un slāņa biezums ir lielāks kanāla austrumu daļā.

(Avots: Liepājas SEZ)