Pēc tam, kad Saldū sabruka ugunsdzēsēju posteņa ēka, VUGD izsūtīju brīdinājumu, ka arī citas līdzīgas celtnes vietas ir sliktā stāvoklī. Liepājas 2.daļas ēka tapusi tālajā 1888.gadā un nolietojusies par 95 procentiem!

Kā raksta Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere, VUGD ir 92 ugunsdzēsības daļas un posteņi, no tiem 30 ēkas ir būvētas līdz 1940.gadam, 60 ēkas - laika posmā no 1940.līdz 1992.gadam, un tikai divas ēkas ir būvētas vai renovētas laika posmā no 1990.gada līdz šodienai.

Vecākās ēkas Rīgas reģionā ir Rīgas 1.daļas ēka, kura celta 1892.gadā, kā arī Rīgas 2., 3. un 9.daļas ēkas, kuras visas celtas 1910.gadā, Zemgales reģionā – Kandavas posteņa ēka celta 1872.gadā, bet Viesītes postenis atrodas 1904.gadā būvētā ēkā. Kurzemes reģionā ēka, kurā atrodas Liepājas 2.daļa, būvēta 1888.gadā, savukārt Latgales reģionā Daugavpils 1. daļa atrodas 1895.gadā būvētā ēkā. Vidzemes reģionā Rūjienas postenis, Apes postenis un Smiltenes posteņa ēkas atrodas 1900. gadā celtās ēkās. Liela daļa ēku, kurā šobrīd strādā ugunsdzēsēji glābēji, savulaik nav būvētas kā ugunsdzēsēju depo, bet laika gaitā piemērotas šo funkciju veikšanai.

Kā Vetere pastāstīja portālam, 1888.gadā celt sāktā slavenā arhitekta Paula Maksa Berči ēka Jelgavas ielā 41, kur atrodas 2.daļa, ir nolietojusies par 95 (!) procentiem. Tajā ir daudz plausu, metāla kontrukcijas ir nolietojušas, izrūsējušas un iespaidīgā būve kopumā vairs nespēj veikt savas funkcijas. Renovācija tajā notikusi pirms 30 gadiem - 1981.gadā.

Pārējie ugunsdzēsēju posteņi gan ir būvēti padomju laikos. Ganību ielā 63 uzcelta 1969.gadā, Ziemeļu 21a - 1971.gadā (līdz ar rūpnīcu "Lauma"), bet Kapsēdes 6 - 1987.gadā.