Šogad, tieši pirmajos Ziemassvētkos, apritēja 88 gadi, kopš Jaunliepājā, Kroņu ielā 31/33,  tagadējo izskatu ieguva bijušais sociāldemokrātu Tautas nams.

Pārlūkojot Liepājas vecāko namīpašumu vēsturi, man šķiet, ka reti kurai sabiedriskai  ēkai atrastos tik raibs, cilvēku kaislībās  un likteņos krāsains mūžs. Šī vieta Jaunliepājā vēsturiskās enerģētikas jomā aptuveni simts gados veidojusi it kā maģisku trīsstūri – Rīgas iela 8, bijušais kreiso arodbiedrību klubs, Rīgas ielas un Raiņa ielas krustojums ar pirmo Liepājas Latviešu biedrību (dibināta 1880.gadā) un Kroņu iela 31/33 – sākotnēji kā Lietuviešu  biedrības nama vieta.  

1926. gada 25.decembrī, piedaloties II Saeimas toreiz lielākās, Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas deputātiem un Liepājas sociāldemokrātu darbiniekiem, Jaunliepājā atklāja sociāldemokrātu Tautas namu. Pārbūve bija ilgusi divus gadus. Naudu būvdarbiem atvēlēja gan no partijas kases, gan rīkojot toreiz populāros bazārus. Ne viens vien ikdienas iztikšanai domāts rublis vai jaunais lats tika ziedots arī no proletāriskās liepājnieku strādniecības kabatas.

Pēc pārbūves pēdējā ēkas privātīpašnieka P.Heniņa nams  bija ieguvis sarīkojumu zāli ar 500 sēdvietām, plašu skatuvi ar sufliera būdu, atsevišķas telpas aktieriem un modernu elektrisko apgaismošanu. Ēkas augšstāvos bija izbūvēti kabineti, piemēram, Latvijas Dzelzceļnieku Liepājas nodaļai, strādnieku šaha klubam un skautu un gaidu vienībai un sociāldemokrātu organizācijai „Strādnieku Sports un Sargs”(SSS).  

Ak, kādas gan politisko emociju virtenes jaunajā Tautas namā virmoja līdz pat tā slēgšanai 1934.gada maijā!  Strādnieku teātra un Pašdarbības teātra uzvedumi, politiskie disputi ar Internacionāles melodijas vai J. Akurātera  „Kam skanat jūs drūmajie zvani” rindām,  jautājumu un atbilžu vakari, kaismīgas  sociāldemokrātu „spices” vīru Bruno Kalniņa, Klāva Lorenca, Feliksa Cielēna, Marģera Skujenieka referātiem... Šo norišu atspoguļotāja bija tradicionāli šķiriskā Liepājas lielākā dienas  sociāldemokrātu „Strādnieku Avīze”. Tajā neizpalika barga sava konkurenta, pilsoniskā „Kurzemes Vārda” pulgošana un noniecināšana.

Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934.gada 15.maijā Tautas namu nodēvēja par Aizsargu namu. 1937.gadā tajā sākās pārbūves. Blakus, Kroņu ielā 31, uzcēla strādnieku ēdienu namu, ierīkoja sporta zāli ar „vingrošanas aparātiem”, paplašināja bufeti un palīgtelpas. Izrādes uz zāles skatuves sāka rādīt Liepājas Pašdarbības teātris. Namīpašums  Zemesgrāmatā tika pārreģistrēts uz Sabiedrisko lietu ministrijas vārda.  

1940.gada augustā Kroņu ielu 33 nacionalizēja un tā  kļuva par PSRS satiksmes Tautas komisariāta dzelzceļu resora īpašumu. Varbūt tas izskaidrojams ar faktu, ka no divdesmitajiem gadiem tajā bija reģistrēta un darbojās Latvijas Dzelzceļnieku savienības nodaļa un tās profesionālā arodbiedrība.    

Pēc II pasaules kara šo ēku zināja kā Dzelzceļnieku klubu. Tagad, kopš 1999.gada 16.decembra MK lēmuma, ko 2001.gada 31.oktobrī juridiski noslēdza Privatizācijas aģentūra, bijušais Jaunliepājas Tautas nama īpašnieks ir Pilnā evaņģēlija apustuliskā kristiešu draudze „Prieka vēsts”.