Lai iepazīstinātu lasītājus ar Liepājas vēsturi, portāls turpina savu jauno rakstu sēriju "Kādas bildes stāsts". Šajā sērijā tiek apskatītas un aprakstītas fotogrāfijas no populārās Liepājas vēsturisko bilžu grāmatas "Pastaiga pa skaisto Liepāju", kuru biedrība "Liepāja 400" izdeva šāgada pavasarī.

Sestais stāsts ir par Tautas namu Kroņu ielā 31/33.

Šogad, tūlīt pēc Ziemassvētkiem, apritēs 95 gadi, kopš Jaunliepājā, Kroņu ielā 31/33 tagadējo izskatu ieguva vecākās latviešu politiskās partijas – Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas – Liepājas nodaļas Tautas nams.

Jau vairākas dienas iepriekš laikraksts "Strādnieku Avīze" drukāja sludinājumu, ka Tautas nama atklāšana notiks 1926.gada 25.decembrī pulksten 8 vakarā, un ielūgumums maksās no Ls 0,70 līdz Ls 2:  par diviem latiem – pie galdiņiem mazajā zālē ar "tradicionālu strādnieku bufeti, mandolīnu sekstetu un jauniešu – ģimnastu paraugdemonstrācijām ". Laikraksts arī solīja, ka nama atklāšanā kupli piedalīšoties Latvijas Republikas II Saeimas sociāldenokrātu deputāti no Rīgas un "tuvināšoties ar publiku".       

Šajā senajā fotogrāfijā Tautas nams redzams gan bez liepājniekiem un droši vien dažus gadus vēlāk pēc tā atklāšanas, taču man rodas gluži reāla sajūta, ka iekšā dzirdama cilvēku balsu murdoņa un tūlīt parādīsies stalti vīri, plaši atdarīs arī otro durvju vērtni un kolonā pa četriem pirmā Maija parādei iznāks srādnieku mītiņa drošības apsargi – sociāldemokrātu "Strānieku sports un sargs" kolona.


Viņi, zilās formas blūzēs, ar dūrē savilktu un augstu paceltu roku, salutēs gājējiem Vakzāles (tagad Rīgas) ielā un visai proletāriskajai Jaunliepājai.


Pārlūkojot Liepājas vecāko namīpašumu vēsturi, man šķiet, ka reti kurai sabiedriskai ēkai piedzīvots tik raibs, cilvēku kaislībās un likteņos krāsots mūžs. Šī vieta Jaunliepājā vēsturiskās enerģētikas jomā aptuveni simts gados veidojusi it kā maģisku 20. gadsimta sabiedrības uzskatu trīsstūri – Rīgas iela 8, bijušais kreiso arodbiedrību klubs, Rīgas ielas un Raiņa ielas krustojums ar pirmo Liepājas Latviešu biedrību (dibināta 1880.gadā) un Kroņu iela 31/33 – sākotnēji kā Lietuviešu biedrības nama vieta.  

Pēc tam, kad privātīpašnieks P. Heniņš māju pārdeva "maziniekiem", ēkas pārbūve bija ilgusi divus gadus. Naudu būvdarbiem atvēlēja gan no partijas kases, gan rīkojot toreiz populāros bazārus. Ne viens vien ikdienas iztikšanai domāts rublis vai jaunais lats tika ziedots arī no proletāriskās liepājnieku strādniecības kabatas.

Pārbūvē nams  bija ieguvis Lielo un Mazo sarīkojumu zāli ar 500 un 120 sēdvietām, plašu skatuvi ar sufliera būdu, atsevišķas telpas aktieriem, kā arī piebūvi ar vaterklozetu  un modernu telpu elektrisko apgaismošanu. Ēkas augšstāvos bija iekārtoti kabineti, piemēram Latvijas Dzelzceļnieku Liepājas nodaļai, strādnieku šaha klubam, skautu un gaidu vienībai un sociāldemokrātu organizācijai Strādnieku Sports un Sargs (SSS). Līdz Tautas nama slēgšanai tajā darbojās 18 nodibinājumu, biedrību, sekciju vai citu Jaunliepājas sabiedrisko kopu kreisu uzskatu paudēju un sporta grupas. 

Ak, kādas gan politisko emociju virtenes jaunajā Tautas namā virmoja līdz 1934. gada maijam! 

Strādnieku teātra un Pašdarbības teātra uzvedumi, politiskie disputi ar Internacionāles "uzvelkošo" melodiju vai J. Akurātera "Kam skanat jūs drūmajie zvani" rindām, jautājumu un atbilžu vakari, kaismīgas sociāldemokrātu "spices" vīru Bruno Kalniņa, Klāva Lorenca, Feliksa Cielēna, Marģera Skujenieka runas un referāti... Šo norišu tradicionāli šķiriska atspoguļotāja bija Liepājas lielākā dienas  avīze "Strādnieku Avīze". Tajā neizpalika barga sava konkurenta, pilsoniskā "Kurzemes Vārda" pulgošana un noniecināšana, kā arī atsevišķu avīzes žurnālistu morālās tīrības "uzraudzīšana".

Pēc apvērsuma 1934. gada 15. maijā Tautas manu nodēvēja par Aizsargu manu, paņirgājoties par iepriekšējiem nama saimniekiem un K. Ulmaņa politiskajiem pretiniekiem. 1937. gadā šajā namā sākās kārtējie pārbūvju darbi.  Blakus, Kroņu ielā 31 uzcēla strādnieku ēdienu namu, paplašināja sporta zāli ar "vingrošanas aparātiem", pārbūvēja bufeti un palīgtelpas. Izrādes uz zāles skatuves sāka rādīt Liepājas Pašdarbības teātris. Namīpašums  Liepājas-Aizputes Zemesgrāmatu nodaļā  tika pārreģistrēts uz Latvijas Sabiedrisko lietu ministrijas vārda.  

1940. gada augustā Kroņu ielu 33 nacionalizēja un tā  kļuva par PSRS Satiksmes tautas komisariāta dzelzceļu resora īpašumu. Varbūt tas izskaidrojams ar faktu, ka no divdesmitajiem gadiem tajā bija reģistrēta un darbojās Latvijas Dzelzceļnieku savienības nodaļa un tās profesionālā arodbiedrība.

Pēc II pasaules kara šo ēku liepājnieki zināja kā Dzelzceļnieku klubu. Tagad, kopš 1999.gada 16.decembra MK lēmuma, ko 2001.gada 31.oktobrī juridiski noslēdza Privatizācijas aģentūra, bijušais Jaunliepājas Tautas nama īpašnieks ir Pilnā evaņģēlija apustuliskā kristiešu draudze "Prieka vēsts".

Taču, vai namā uz palikšanu iemājojis miera gars?

Grāmatu "Pastaiga pa skaisto Liepāju", kurā ir vairāk nekā 200 vēsturisko bilžu, mūsu pilsētā var iegādāties grāmatnīcās "Zvaigzne ABC", "Jānis Roze" un "Globuss", Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā, viesnīcās "Promenade Hotel" un "Art Hotel Roma", kā arī pašā biedrībā "Liepāja 400", zvanot 26559809.