Pirmdien, 7. jūnijā, pie ēkas Kungu ielā 26 ar rakstnieka Ērika Kūļa gādību tika pieskrūvēta marmora plāksne ar vēstījumu, ka Ziemeļu kara laikā, 1701. gada ziemā, šajā ēkā uzturējies Zviedrijas karalis Kārlis XII.


"Beidzot vēsturiskais taisnīgums ir atjaunots!" – jokoja Kūlis, norādot uz to, ka pie blakus esošās ēkas Kungu ielā 24, joprojām redzama plāksne ar uzrakstu, ka tajā 1696. gadā nakšņojis Krievijas cars Pēteris I, savukārt plāksne no Kungu ielas 26. nama bija nozudusi.


Ar visu saskaņojumu mapi padusē rakstnieks Ēriks Kūlis sekoja līdzi, lai plāksne tiktu pielikta īstajā vietā.


Vēsturiskajā plāksnes atjaunošanas brīdī klāt bija arī tās dizaina autors mākslinieks Raimonds Gabaliņš, kurš iepriekš bija arī palīdzējis sameklēt Maskavā dzīvojošo ēkas īpašnieku, lai saņemtu viņa atļauju atjaunot ēkas gala sienas krāsojumu un arī pielikt plāksni.


Visus darbus finansēja rakstnieks Ēriks Kūlis, kurš portālam irliepaja.lv atzina, ka to nespētu, ja vien izdevniecība "Zvaigzne ABC" viņam "nemaksātu tik labus honorārus".


"Plāksni bija noplēsuši vandaļi – acīmredzot tāpēc, ka tā bija no bronzas un,


pārdodot krāsainā metāla uzpircējiem, droši vien iznāca vismaz piecas pudeles šņabja!" – spriež Kūlis.

To, ka plāksnes vairs nav, rakstnieks pamanījis, kad no Nīcas atgriezies uz dzīvi Liepājā.


"Man, kā liepājniekam, tas bija kā personīgs apvainojums – bija plāksne un pēkšņi vairs nav..."


Izejot cauri "visām birokrātijas pakāpēm no augšas līdz apakšai un otrādi", Kūlis pats personīgi saskaņojis akmeņkaļa Jāņa Gašpuita izgatavoto plāksni gan ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, gan Liepājas būvvaldi, gan ēkas īpašnieku Dmitriju Zolotorjovu.


Ēriks Kūlis (no kreisās) un Raimonds Gabaliņš pie tikko atjaunotās plāksnes.


"Interesantākais bija tas, ka biju jau dabūjis Kultūras mantojuma pārvaldes priekšnieka atļauju un aizgāju uz būvvaldi, bet tur man paziņoja, ka pārvaldes atļauja ir laba lieta, taču nupat, 8. aprīlī, izveidota speciāla komisija, kas atbild tikai par dažādu plākšņu pielikšanu! Bija vajadzīgi vairāki mēneši, kamēr dabūju arī šīs komisijas atļauju!"


Kad visas atļaujas bijušas kabatā, nācies gaidīt, līdz temperatūra naktī nebūs zemāka par +5 grādiem, jo amatnieki teikuši, ka ēkas gala sienu pie zemākas temperatūras krāsot nevar, citādi krāsa kritīšot nost.