Jau no oktobra pilnā sparā rit restaurācijas darbi vēsturiskajā 17.gadsimta noliktavā Jāņa ielā 1, kuru vasarā iegādājās pazīstamais uzņēmējs un mūziķis Stīns Lorenss jeb Luijs Fonteins.

Viņa uzņēmums "Fontaine Ent." noliktavu, kas daudzus gadus stāvēja tukša un neapsaimniekota, par 35 000 eiro nopirka no "Swedbank" firmas "Ektornet". Oktobrī tajā sākās restaurācijas un pārbūves darbi. Plāni ir visai vērienīgi. Vairāk nekā 1100 kvadrātmetru plašajā ēkā, kuras pagaidu nosaukums ir "Noliktava", paredzēti vairāki veikali, kafejnīca, restorāns, dzīvojamās telpas, pagalmā – tirdziņš u.c. Kaut arī ēka no ārpuses izskatās visai necili, ienākot iekšā, tās platība un iespējas pārsteidz. Ieskaitot pagrabu, tai ir četri stāvi. Tādēļ šī 17.gadsimta noliktavas kā sabiedriskas vietas izmantošanas iespējas ir daudzveidīgas, nepārkāpjot kultūras pieminekļa statusu.

Šīs vasaras minimālais uzdevums ir divu veikala telpu atklāšana pirmajā stāvā un restorāna izveide noliktavas pagrabstāvā. Restorāna provizoriskais nosaukums ir "Hot Potato" (latviski – "Karstais kartupelis"). Galvenais uzsvars tiks likts uz lēni gatavotām ribiņām un daudzveidīgu kartupeļu ēdienkarti.

Ēdienu gatavošana notiks restorāna vidusdaļā, visiem apmeklētājiem redzot pavāru darbošanos. Cenas būs pietiekami demokrātiskas, lai to apmeklētu ne tikai tūristi, kas Liepājā viesojas pārsvarā vasarā, bet arī liepājnieki, kas būs galvenie apmeklētāji pārējā laikā.

Grīda pagrabā tiek klāta ar no Norvēģijas atvestu dabisko šīferi – īpašu iezi, kuru daudzās valstīs joprojām izmanto kā jumta segumu.

Pirmajā stāvā kopumā paredzēti vismaz četri savstarpēji savienoti veikali, kuros varēs nopirkt dzērienus, dārzeņus, konditorejas izstrādājumus u.c.

Kā atklāja Stīns Lorenss, visa ēkas restaurācija, iekštelpu pārbūve, siltināšana, komunikāciju izveide un citi darbi varētu izmaksāt ap 200 000 eiro. Šajā summā neietilps veikalu un restorānu aprīkojums, kas arī ir liela izmaksu pozīcija. Smalko un laikietilpīgo darbu veic pašu strādnieki. Galvenie izdevumi ir nevis materiālu cenā, bet tieši roku darbā.

Daudz laika aizņem "papīra lietas", jo vecajai noliktavai ir valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Tādēļ katra darbība jāsaskaņo ar attiecīgajām instancēm.

Īpaši pārsteigumi un atklājumi restaurācijas laikā vēl nav bijuši. Kopumā ēkas stāvoklis ir visai labs, uzskata Lorenss. Tā nav pelējusi, pagrabs ir sauss un tādēļ noliktava tik daudzus gadsimtus ir piedzīvojusi. Neapmierinošā stāvoklī bija tikai 20 procenti no celtnes.

Kā portālam pastāstīja vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš, nav zināms precīzs gads, kad šī noliktava uzcelta, taču tas noticis 17.gadsimtā. Turpmākajos gadsimtos tā pārbūvēta, piemēram, salmu jumts nomainīts pret dakstiņu jumtu. Pirmais šobrīd zināmais īpašnieks datējams ar 18.gadsimta sešdesmitajiem gadiem – tas bijis tirgotājs Joahims fon der Horsts. Latvijas pirmās neatkarības laikā tā piederējusi Brēmu dzimtai. 1967.gadā noliktavai piešķirts Latvijas PSR kultūras pieminekļa statuss. Saskaņā ar savu sākotnējo funkciju tā tika izmantota līdz pat padomju laiku beigām, kad piederēja PSRS armijas struktūrai "Vojentorg". Visus šos neatkarības gadus tā nostāvēja tukša.