Nenogurdināmais rakstnieks un mecenāts Ērikas Kūlis pirmdien, 6. septembrī, īstenoja vēl vienu savu labdarības projektu – tagad dzejnieces Mirdzas Ķempes pieminekļa pakāji rotā viņas paraksta faksimils, kas iegravēts granītā. Vienlaikus dzejnieces "autogrāfs" kalpo arī kā norāde, kam tad īsti veltīts sievietes tēls skvērā starp Uliha ielu, Peldu ielu un Vites ielu. Paraksta izgatavošanas un uzstādīšanas praktiskos darbus paveica akmeņkalis Jānis Gašpuitis, savukārt par dizainu gādājis mākslinieks Raimonds Gabaliņš. Ar abiem kungiem Ēriks Kūlis sadarbojās, arī atjaunojot Kārlim XII veltīto piemiņas plāksni Kungu ielā, kas pie nama Nr.26 tika piestiprināta jūnija sākumā.


Kamēr akmeņkalis Jānis Gašpuitis piestiprina plāksni ar Mirdzas Ķempes parakstu, rakstnieks Ēriks Kūlis jau domā par savu nākamo projektu. Foto: irliepaja.lv.


"Domāju – nāk atkal kārtējās Dzejas dienas, nu taču beidzot tas ir jāizdara. Gribēju jau 2017. gadā, kad Mirdzai Ķempei bija apaļa jubileja," atgādina rakstnieks. Toreiz labā griba atdūrusies pret Būvvaldes "birokrātijas džungļiem". Turklāt prasība bijusi, lai paraksta faksimils tiek veidots no bronzas.


"Bet krāsainā metāla zagļi bronzas burtus momentā novāc! Teicu, ka nevar likt bronzas – pēc nedēļas pazudīs. Mūsdienās cilvēki esot izauguši, tā nebūšot. Kā tad! Ne jau tā kategorija, kas zog. Beigās vienojāmies par gaišu granītu. Dažas dienas pēc tam, kad pielikām plāksni Kārlim XII, piezvanīju Jānim Gašpuitim un teicu, ka drīzumā vēl viens darbiņš sagaidāms".


Lai saņemtu atļauju piestiprināt piemineklim plāksni ar Mirdzas Ķempes parakstu, Ērikam Kūlim sakrājusies pilna mape ar dokumentiem. Foto: irliepaja.lv.


Paraksta piestiprināšanu pieminekļa postamentam vēroja arī liepājnieks, viens no Ērika Kūļa grāmatā "Zemes telpa, jūras elpa" apkopoto "jūras vilku" stāstu stāstītājiem Māris Ķempe – dzejnieces attāls radinieks.


"Pirms kāzām manas tantes – mana tēva māsas – vīrs šuva man kāzu uzvalku, un tante man teica: "Māri, uzaicini Mirdzu uz kāzām!" Atrunājos, ka nekādi sakari nav uzturēti, ko nu... Toreiz tante man teica, ka Mirdzas tēvs un mans vectēvs, abi vārdā Jānis, bijuši brālēni. Kad no Amerikas bija sabraukušas manas māsīcas, tad filmēja pieminekli, ielu un autobusus ar uzrakstu "M.Ķempes iela" – viņām tas bija vesels piedzīvojums. Un bija viens interesants gadījums – tajā laikā, kad gāju jūrā, dzīvojām Bernātu ielā, īrējām mazu dzīvoklīti vienā privātmājā, un uz durvīm sieva bija uztaisījusi uzrakstu "M. Ķempe" – Māris Ķempe, un Mirdza, atbraukusi uz Liepāju, staigāja pa vietām, kur kādreiz dzīvojusi. Izrādījās, mēs dzīvojām tajā pašā istabiņā, kur kādreiz dzīvojusi viņa! Mirdza pienākusi pie mājas, skatās uz durvīm – "M. Ķempe". Viņa mēma..."


Par skaisto autogrāfu priecājas arī Andra Kāpiņa un Māris Ķempe. Foto: irliepaja.lv.


Portāls irliepaja.lv pirms četriem gadiem jau rakstīja par Ērika Kūļa iniciatīvu. Toreiz Komunālās pārvaldes atbilde bija, ka "Skvērs 2009. gadā ir atjaunots Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta īstenošanas gaitā [..] Tāpēc šobrīd kādi papildu labiekārtošanas darbi netiek plānoti."


Atbildē arī bija teikts, ka "Būvvalde pirms vairākiem gadiem ir sazinājusies ar Ingunu Rībenu kā līdzautori, un saņēmusi akceptu, ka tur var un vajag uzstādīt uzrakstu, kurā paskaidrots, kāda personība šeit ir iemūžināta. Risinājumu viņa atļāvusi izvēlēties un saskaņot Liepājas būvvaldes speciālistiem".


Iesaistīts bijis arī Tūrisma informācijas birojs, jo kā skaidroja dzejniece un Būvvaldes arhitekte Gunta Šnipke: "Plāksnei tekstu jau kādus pāris gadus atpakaļ sagatavoju, tulkotāja Kaija Strautmanis to profesionāli iztulkoja angliski, atdevu visu Liepājas Tūrisma informācijas birojam, kurš tolaik it kā gatavojās plāksni pasūtināt, bet nav joprojām, kā visiem zināms".
Pieminekļa autore Ligita Ulmane-Franckeviča, ar kuru tajā pašā 2017. gadā sazinājās portāls irliepaja.lv, sacīja: "Norāde vajadzīga obligāti! Gan kam celts piemineklis, gan kad tas celts un kas to veidojis."


Taču, kas neizdevās Būvvaldei, Komunālajai pārvaldei, Tūrisma informācijas birojam un Liepājas rakstnieku organizācijai kopā, nu ir izdevies rakstniekam Ērikam Kūlim.

Šovasar skvēru papildinājis arī pludmales kafejnīcas "Red Sun Buffet Beach Bar" dāvinājums – grafiti mākslinieka Elementton veidots sienas gleznojums ar dzejnieces Mirdzas Ķempes portretu.


Portāls irliepaja.lv par Ķempes pieminekļa anonimitāti jau rakstīja 2012. gadā, kad šo problēmu aktualizēja toreizējais pilsētas deputāts Valdis Skujiņš.

Dzejnieces M. Ķempes piemineklis skvērā pie Peldu ielas un Ūliha ielu krustojuma atklāts 1989. gada 9. septembrī. Pieminekļa autore ir tēlniece Ligita Ulmane-Franckeviča, piemiņas vietas arhitekte – Inguna Rībena.


Papildināts. Dzejniece un Būvvaldes arhitekte Gunta Šnipke norāda, ka plāksne, par kuru viņa runājusi 2017. gadā, bijusi iecerēta kā informatīvs skaidrojums pie vienas no ieejām skvērā, nevis Mirdzas Ķempes paraksta fasimils vai vārds tieši uz monumenta.