Lielai daļai padomju laikos būvēto Liepājas namu būtu jāveic balkonu kapitālais remonts, sacīja uzņēmuma "Liepājas namu apsaimniekotājs" vadītājs Artis Rimma.

"Sliktais pilsētas namu balkonu tehniskais stāvoklis ir problēma, kuras risināšanā iedzīvotājiem, sadarbojoties ar namu apsaimniekotāju, būtu jāiesaistās aktīvāk," "Rietumu Radio" atzina Rimma. Viņš pieļauj, ka Liepājā šī problēma ir izteiktāka nekā citviet Latvijā, jo "sāļais jūras gaiss ātrāk sabojā metāla konstrukcijas", raksta LETA.

Kā norāda Rimma, lēmums par balkonu atjaunošanu kopīgi jāpieņem nama iedzīvotājiem, bet namu apsaimniekotāja pienākums ir ieteikt iespējamos risinājuma variantus. Rimma arī pieļāva, ka ne par visiem avārijas stāvoklī esošiem balkoniem iedzīvotāji informē namu apsaimniekotāju.

Liepājas pilsētas būvvaldes rīcībā nav informācijas par to, cik bīstamu balkonu ir pilsētā. Taču, kā atzīst būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska, daudzi balkoni jau savu laiku ir nokalpojuši, tie būtu jāapseko un jānosaka tehniskais stāvoklis.

Pēdējos gados būvvalde saņēmusi tikai divas iedzīvotāju sūdzības saistībā ar neapmierinošu balkonu tehnisko stāvokli, ko nodevusi namu apsaimniekotājam. Kā norāda Kulvanovska, dzīvokļa īpašnieks viens nevar pieņemt lēmumu par, piemēram, balkona nojaukšanu un risinājums jāmeklē kopīgi visiem mājas iedzīvotājiem. Konkrētu lēmumu pieņemšanu par balkonu atjaunošanu negatīvi ietekmējot iedzīvotāju zemā maksātspēja.

Kā informēja Rimma, tā dēvētajām "hrušcovkām" vecā balkona demontāža un jauna balkona uzstādīšana izmaksā aptuveni 1200 latus, savukārt remonts - aptuveni 600 latu. Tā dēvētā franču tipa balkona izbūve izmaksā 400 līdz 500 latus.

Kā norāda Kulvanovska, sliktā tehniskā stāvoklī ir ne vien padomju gados būvēto ēku balkoni, bet arī pirms Otrā pasaules kara celto namu balkoni. Daudzās pirmskara ēkās balkoni jau esot nojaukti.

Kā ziņots, pagājušā gada nogalē Liepājā, Kalpaka ielā, no 4.stāva dzīvokļa balkona, nolūstot balkona margām, nokrita un gāja bojā vīrietis.