Kā vēsta Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca, pirms 105 gadiem dzimis kara noziedznieks Viktors Bernhards Arājs, kuru saista arī ar ebreju nošaušanu Liepājā 1941.gada jūlijā.

Jurists, policijas darbinieks, kara noziedznieks Viktors Bernhards Arājs dzimis 1910.gada 13.janvārī Baldones pagastā. Līdz 1934.gadam bija organizācijā "Pērkoņkrusts". Absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, strādājis par advokātu (1940–1941). 1941.gadā Rīgā izveidoja un vadīja drošības spēku palīgpoliciju ebreju iznīcināšanai, sauktu par "Arāja komandu", kurā darbojies arī Herberts Cukurs. 1941.gada 24. un 25. jūlijā tā kopīgi ar vācu SS, SD soda vienībām Liepājā nošāva vairāk nekā 1500 ebrejus.

V. Arājs apmācīts nacistiskās Vācijas drošības dienesta Sicherheistdienst (SD) skolā Firstenbergā, pēc kuras beigšanas viņam piešķirta SS majora dienesta pakāpe. 1941.gada rudenī "Arāja komandā" darbojās aptuveni 300, bet 1943.gadā šo militarizēto slepkavu skaits bija sasniedzis ap 1200 vīriem. Kad ebreji Latvijā bija iznīcināti, "Arāja komandu" iesaistīja partizānu apkarošanā Krievijā un Baltkrievijā. Kara beigās Latviešu leģiona 15.divīzijas sastāvā Vācijā kritis angļu gūstā.

1943.gadā viņam piešķirti nacistiskās Vācijas apbalvojumi: Kara nopelnu krusts 2.šķira ar zobeniem, Dzelzs krusts 2.pakāpe.

Pēc kara dzīvoja Vācijā un ASV. 1975.gadā apcietināts. Par dalību nacistu zvērībās pret civiliedzīvotājiem Hamburgas Zemes tiesā 1979.gadā piespriests mūža ieslodzījums.
 
Arāja vainas pierādījumi cilvēku nogalināšanā nepārliecina. Tiesai viņš apgalvoja, ka bijis parasts vienības uzraugs, bet slepkavojuši viņam padotie latvieši un vācieši. Tam varētu arī ticēt, jo vienība sastāvēja no profesionāliem cilvēku šāvējiem, kuri tiem uzticētos briesmu darbus paveica paši vien. Arāja vīri zobojušies, ka V. Arājs viņiem kalpojis kā labs šņabja piegādātājs. Hamburgas Zemes tiesas tiesnesis Dr. Vāgners: "Apsūdzētā noziegums bija pretlikumīgs un sodāms. Lai gan viņš rīkojās saskaņā ar Dr. Langes pavēlēm, šīs pavēles bija noziedzīgas un nevar kalpot apsūdzētajam nedz par attaisnojumu, nedz piedošanu. Vēl vairāk, jurists Viktors Arājs zināja, ka viņa darbība bija pretlikumīga." V. Arājs: "Ar vāciešiem esot tā, ka ja vien viņi dabūjot kāda cilvēka mazo pirkstiņu, tad šis cilvēks esot pazudis, jo drīz vien esot spiests uzņemties un veikt tādas lietas, ko viņš nekādā gadījumā nebūtu darījis, ja vien kaut kā varētu no tā atbrīvoties."