Zemajai vēlētāju aktivitātei ir vairāki iemesli, tostarp nogurums no Covid-19, aģentūrai LETA atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA), ziņo LETA.

Viņš mudināja nespriest par vēlētāju aktivitāti kopumā, ņemot vērā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskoto informāciju līdz sestdienas pēcpusdienai. Tā vietā viņš aicināja pagaidīt pašvaldību vēlēšanu dienas noslēgumu, jo, Vilnīša ieskatā, liela daļa cilvēku pa dienu "sauļojas, nodarbojas ar sportu vai atrodas laukos," savukārt vakara pusē vēlētāju aktivitāte varētu augt.

Tāpat vēl viens iemesls zemajai vēlētāju aktivitātei, pēc Vilnīša teiktā, ir iedzīvotāju nogurums no Covid-19 pandēmijas un tās mazināšanai ieviestajiem ierobežojumiem. "Zemajai vēlētāju aktivitātei nav viens iemesls, bet gan vairāku apstākļu summa," secināja politiķis.

Vaicāts par to, vai priekšvēlēšanu laikā partijas darīja visu, lai vēlētājiem sniegtu informāciju par savām programmām un iecerēm, Vilnītis uzsvēra, ka šis priekšvēlēšanu laiks bijis vājāk atspoguļots medijos.

"Šī ir ceturtā reize, kad piedalos vēlēšanās, tomēr šīs vēlēšanas ir vājākās [sabiedrības informēšanas ziņā]," pauda Vilnītis, piebilstot, ka apstākļos, kad priekšvēlēšanu laikā medijos netika rīkots pietiekami daudz debašu, partijas meklēja citus ceļus, kā sasniegt vēlētājus.

LETA jau vēstīja, ka pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, nobalsojuši kopumā 268 130 iedzīvotāju jeb 27,8% balsstiesīgo, liecina CVK apkopotie dati.

Tostarp sestdien no plkst.7 līdz 16 nobalsojuši 149 395 vēlētāji jeb 15,49% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Lielākā aktivitāte līdz šim bijusi Vidzemē, kur kopumā nobalsojuši 29,53% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Vienlaikus Latgalē līdz šim kopumā nobalsojuši 28,43% balsstiesīgo iedzīvotāju, Kurzemē 26,2%, bet Zemgalē - 25,42% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Kopā šajās pašvaldību vēlēšanās var piedalīties 964 339 Latvijas iedzīvotāji.

Vēlēšanās sestdien var balsot no plkst.7 līdz 20.

Šajās vēlēšanās jāievēlē 664 deputāti kopumā 40 pašvaldībās - sešās valstspilsētās un 34 no jauna izveidotajos novados, kuri sāks darbu 1.jūlijā līdz ar administratīvi teritoriālās reformas stāšanos spēkā.

Pašvaldību vēlēšanas sestdien nenotiek Rīgā, kur dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, kā arī Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā, kur vēlēšanas tika apturētas pēc Satversmes tiesas sprieduma. Vēlēšanas Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā notiks 11.septembrī.

Lai mazinātu Covid-19 izplatības riskus, vēlētājiem balošanas iecirkņos ir jāievēro epidemioloģiskās drošības pasākumi - jāietur divu metru distance, jādezinficē rokas, jāvelk sejas maska, kā arī ieteicams lietot savu pildspalvu. Vēlētāji vienreizlietojamo sejas masku un pildspalvu var saņemt arī iecirknī. Uzrādot vēlēšanu iecirkņa darbiniekam pasi vai personas apliecību, ir jāatsedz seja.