Atbildot laikrakstam "Dienas Bizness" par interesi uzņemties Valsts prezidenta amatu, Uldis Pīlēns neapstiprināja izskanējušo informāciju, ka viņš būtu ticis uzrunāts šim amatam.

Vienlaikus uzņēmējs un arhitekts U. Pīlēns nejūt, ka tas būtu viņa amats. Komandā ne vienmēr spēcīgākais spēlētājs ir tas, kurš iesit vārtus, atgādināja U. Pīlēns. Viņš uzskata, ka šobrīd ne tik daudz ārpolitika ir svarīga, bet daudz nozīmīgāk ir ietekmēt cilvēku vēlmi dzīvot reģionos, mainot tautsaimniecības politiku. Ja Valsts prezidents būtu no biznesa, tad tas būtu ideāli, sacīja U. Pīlēns. Turklāt populistu nelaišana pie varas ir pilsoniskās sabiedrības jautājums, piebilda U. Pīlēns. Mēs šobrīd pārejam filozofiskā domāšanā no tā, ka esam koridorā starp rietumiem un austrumiem, uz to, ka esam vienā blokā – ārējā malā esošā tautsaimniecība ar no tās izrietošiem elementiem.


Tā vietā, lai Saeima izraudzītos Valsts prezidentu, mēs no tā uztaisām teātri un pēc būtības virknei cilvēku, kuri varētu uzņemties šo posteni, nav intereses piedalīties šajā teātrī, novērojis U. Pīlēns. 


Latvija, atgūstoties pēc ekonomiskās krīzes, ir samaksājusi augstu cenu, un vēl aizvien bezdarba līmenis valstī ir ap 10%. Blaknes ir tādas, ka ļoti daudz cilvēku ir aizbraukuši no reģioniem, tāpēc šobrīd nevaram iztikt bez zālēm politikā, ekononomikā. Valstī no jauna ir nepieciešams definēt tās prioritātes visās jomās. 


Problēmas sagādā arī politiskā virsbūve. Piemēram, paskatoties, cik daudz jaunu un izglītotu latviešu dzīvo un strādā ārvalstu finanšu centros, daudzi būtu pārsteigti, ja šie cilvēki, kas tik ļoti ir nepieciešami Latvijai, atgrieztos, jo redzētu politiskās virsbūves maiņu, rezumēja U. Pīlēns.