Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem šodien Liepājā vārda dienu svin 152 Ilonas un 9 Adelīnas.

Šodien dzimšanas dienās sveicam Liepājas teātra aktieri Gati Maliku.


Vai tu esi liepājnieks?
Es piedzimu Liepājā, nodzīvoju šeit 10 gadus un pārcēlos uz Jēkabpili. Sanāk, ka pusi dzīvi esmu nodzīvojis Liepājā, pusi – Jēkabpilī, tad vēl 4 augstskolas gadi Klaipēdā. Dziļi sirdī sevi uzskatu par liepājnieku.

Kas visvairāk tev patīk aktiera profesijā?
Nu… tas, ka nav garlaicīgi, katru dienu nāc un dari kaut ko jaunu, nav jāsēž pie biroja galda. Profesija ir dinamiska, nekad nestāvi uz vietas. Var izdzīvot daudz un dažādas dzīves… Veikalā pie kases tas nebūtu iespējams.

Kāpēc izvēlējies kļūt par aktieri?
Pārpratuma pēc (smaida). Kad pabeidzu vidusskolu, man nebija nekādu dižo plānu par to, kur varētu iet mācīties un saistīt savu dzīvi ar teātri. Bet nejauši uzzināju, ka Liepājā uzņem kursu –  atbraucu, izturēju konkursu un mani uzņēma. Es nezinu, kur būtu, ja nebūtu teātrī. Varbūt kaut kur Īrijā…

Vai mainītu tagadējo profesiju pret citu?
Pagaidām nē… man ir interesanti. Nevaru iedomāties, izdzīvot es varu un nav domas, ko varētu citu darīt.

Monoizrādē „Nelegālais” atveido galveno varoni, vai saskati kādas kopīgas raksturīpašības ar sevi?
Dzīves mums nav līdzīgas – neesmu nonācis ārzemēs un nav nācies strādāt nekvalificētu darbu, lai varētu izdzīvot. Bet dzīves uztverē mēs esam nedaudz līdzīgi. (Domā)…īstenībā –  nē, nē neesam līdzīgi. Varbūt pēc kaut kāda izglītības līmeņa, jo tas džeks grib būt tāds ļoti inteliģents un uzskata sevi par baigo nazi (Smaida)

Vai bijuši kādi kuriozi saistībā ar šo izrādi?
Katra izrāde ir kā kuriozs, jo diemžēl reti spēlējam. Pēdējo izrādi spēlējām Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē. Izrādē ir teksts :”Būtu labi, ja mentu vispār nebūtu…” Un publikā sēž 40 menti , tad bija tā dīvaini. Bet viņi saprata spēles noteikumus un ātri pieslēdzās. Un visā policijas ēkā uz izrādes laiku bija atslēgta dūmu signalizācija,  aizsmēķējot pirmo cigareti, dzirdu publikā čukstus „Tūlīt kauks, tūlīt kauks..”

Kas tev palīdz atbrīvoties no lomas?
Man nav bijušas tik smagas lomas, lai vajadzētu tik ļoti atiet. Es saprotu aktierus, kuri sāk dzert, lietot narkotikas vai iekrīt depresijā. Redzu ko uz skatuves izdzīvo Egons Dombrovskis vai Inese Kučinska, Viņus var apbrīnot, ka viņi spēj iztikt bez destruktīviem palīglīdzekļiem. Pēc izrādes eju mājās un mēģinu aizmirstu par to visu un atslēgties: skatos filmas, lasu grāmatas un klausos mūziku.

Kur ir atsaucīgākā publika?
(Domā)...nu vislabākā... Visvieglāk publikas atsaucību var sajust komēdijās. Nevaru izdalīt kādu konkrētu izrādi vai reizi. Visās izrādes var just skatītāju enerģiju. Pēc kāda joka zāli pāršalc smiekli. Sajūta ir patīkama. Bet Liepājā ir laba publika.  

Uz kādu valsti tu rīt gribētu doties, ja tev būtu tāda iespēja?
Kur ir silts vai ir ļoti skaisti. Varbūt Jaunzēlande vai Islande – valstis ar skarbu, bet skaistu dabu.

Kas tevi iedvesmo?
Iedvesmo, iedvesmo...mani iedvesmo mēģinājumu process teātrī, kad režisors pasaka, ka ir labi un pats jūti, ka ir labi. Mani iedvesmo aplausi izrādes beigās, labas filmas, mūzika. Iedvesmo kolēģu panākumi, tā arī ir mazliet balta skaudība, arī pašam gribas, citu panākumi motivē darīt pašam.

Kā tu sevi raksturotu?
Sevi? Sarežģīts jautājums. Ja man būtu superspējas, tad viena no spējām būtu, lai varu uz sevi paskatīties no malas. Ja sāktu sevi raksturot, aizietu galīgi kaut kur...Zinu, kāds gribu būt, bet pašreizējo sevi noraksturot pašam nav iespējams.

Kāda ēdiena gatavošana tev padodas?
Esmu tipiskais latviešu vīrietis (smejas) Diezgan bieži gatavoju kopā ar draudzeni, tad darbi dalās. Mums patīk kaut ko jaunu izmēģināt. Neteiktu, ka regulāri kaut ko gatavojam un šmorējam, taču katrā ziņā – tā nav karbonāde ar sieru...Tas ir noiet etaps.

Kas ir aktuālākais pašlaik tavā dzīvē?
Laikam teātris. Pēdējā laikā pavadu šeit ļoti daudz laika. Tas arī tagad aizņem lielāko daļu laika un domu.

Vai, tavuprāt, sociālās vietnes cilvēku ir vai nav padarījušas pārāk atklātu? Ņem un ieguglē vārdu...
Es ļoti daudz laika pavadu internetā – pat pārāk daudz laika. Nesen apjautu, ka esmu kļuvis tik publisks, ka man nav īsti vietas, kur pažēloties par savu grūto dzīvi un tamlīdzīgi... (smejas) Nav vietas, kur esmu anonīms. Tās (sociālās vietnes) ir izmainījušas cilvēka dzīvi. Tās lietas un domas, ko rakstam blogos, tviteros, feisbukos , kur tās tikas nogrūstas pirms 15 gadiem, kad tā visa nebija?

Kā tu raksturotu liepājniekus?
Esmu lasījis jūsu rubriku irliepājā un cilvēki vienmēr saka līdzīgi un tā jau ir vairāk kā diagnoze, ka liepājnieki ir lepni, grūti salaužami. Man grūti iedomāties citu pilsētu, kur tā lepotos ar savu pilsētnieka statusu. Liepājniekos ir kaut kas tāds – taisno muguru gēns. Es domāju, ka liepājnieks ir goda nosaukums.

Kādu tu Liepāju iztēlojies pēc 10 gadiem?
Man arī tagad Liepāja patīk. Liepāja liekas tāda mazā Rīga, te ir viss, ko vajag – teātris, simfoniskais orķestris, sporta dzīve, sava universitāte. Liepājā viss ir, tikai mazāks, nekā Rīgā. Ceru, ka pie šīm lietām tiks strādāts, lai Liepāju apskaustu Latvijā, lai Liepāju apmeklētu tūristi.

Novēlējums šīs dienas svinētājiem?
Es novēlu nepazust uz Liepājas dzimšanas dienas fona un atcerēties atzīmēt arī savus svētkus.