Latvijā ir vairāk nekā divdesmit tūkstoši nevalstisko organizāciju, tajā skaitā desmitiem militāru organizāciju. Viena no šādām organizācijām ir arī Latviešu strēlnieku apvienība (LSA), kas iekļauta Latvijas Aizsardzības ministrijas NVO sarakstā, kā arī starptautiskajā organizācijā "Euromil".

LSA Liepājas nodaļa jau gadiem darbojas Liepājas muzeja filiāles "Liepāja okupāciju režīmos telpās". Muzeja filiāles vadītāja Sandra Šēniņa rūpīgi raugās, lai muzeja paspārnē esošās organizācijas produktīvi sadarbotos un attaisnotu savu atrašanos šajās telpās. Katrai grupai ir savi mērķi, vadītāji un filozofija un nav viegli atrast labāko sadarbības formu, taču LSA tas ir izdevies, un kārtējā Kurzemes cietokšņa kauju un dalībnieku cīņu gaitu izpētes braucienā devāmies kopā ar Represēto apvienību un Latvijas rezerves virsnieku asociācijas pārstāvjiem. Šoreiz viesojāmies Talsu pusē, kur apmeklējām Kurzemes cietokšņa muzeju Zantē, vienīgo Kurzemes cietokšņa notikumiem veltīto muzeju.

Foto: Modris Helds.

Tajā apskatāmi un izzināmi Otrā pasaules kara objekti un notikumi Kurzemes cietokšņa periodā no 1944. līdz 1945. gadam. Muzejam ir bagāts militārās tehnikas, ieroču un informācijas krājums, kā arī faktu krājumi par novada kaujinieku likteņiem. Muzeja apmeklējums bagātināja mūsu zināšanas par Kurzemes cietokšņa kaujām, īpaši Liepājas nodaļas ilggadējā projekta “Kurzemes cietoksnis” kontekstā.

Apmeklējām arī Talsu novada muzeju, kur muzeja gide Inese, izvadot cauri Talsu novada vēsturei, ne mirkli nelika garlaikoties. Interesanti, ka Talsu jaunā katoļu baznīca ir būvēta no Liepājas Karostas ķieģeļiem. Uzzinājām arī par pēckara gadu notikumiem – nacionālo partizānu gaitām Vandzenes mežos.

Foto: Modris Helds.

Nesen atklātajā Pētera Čevera grupas bunkurā var paviesoties ikviens, kuru interesē konkrētais vēstures posms, lai uzzinātu traģiskās vēstures faktus. Pēc vācu karaspēka kapitulācijas Kurzemē Čevers nepadevās gūstā, bet kopā ar vairākiem sava pulka virsniekiem un kareivjiem devās Kurzemes mežos, turpinot cīņu ar okupācijas karaspēku. Grupa darbojās Talsu apriņķa Vandzenes pagasta mežos. Satiekoties ar citiem leģiona virsniekiem, sākumā iekļāvās kapteiņa Nikolaja Straumes grupā, bet 1948. gadā P. Čevers kļuva par grupas komandieri.

Nodevības rezultātā, 1950. gada  novembra naktī Čevers un vēl seši grupas dalībnieki nonāca gūstā. 1951. gada 3. aprīlī Baltijas Kara apgabala Kara tribunāls piesprieda Pēterim Čeveram augstāko soda mēru. Nāvessods tika izpildīts 1951. gada 24. augustā.

Foto: Modris Helds.

LSA Liepājas nodaļa pateicas Liepājas domei par atbalstu un sadarbību Latvijai svarīgu vēsturisko notikumu izpētē un saglabāšanā. Paldies Liepājas muzejam par iespēju darboties un novadīt LSA pasākumus muzeja telpās. LSA mērķis ir jaunatnes patriotiskā audzināšana, un jebkāds atbalsts, ko saņemam, ir novērtēts un tālāk izmantots skolu jaunatnes un Jaunsardzes patriotiskās audzināšanas darbā.