1945.gada maija sākumā, asinīm piesūcies, vērās ciet smagais 2.Pasaules kara skatuves priekškars. 7.maijā pulksten 2.11 Reimsā tika parakstīts akts par Vācijas kapitulāciju.

Tajā brīdī formāls Vācijas valsts vadītājs bija lieladmirālis Karls Dēnic (Karl Donitz), kura sēdeklis atradās uzvarētāju vēl neokupētajā Flensburgā.

Visām karā iesaistītajām pusēm, tostarp arī agonizējošajai Vērmahta pavēlniecībai bija skaidrs, ka Staļins pieprasīs savu "kapitulāciju" Austrumu frontē. Un patiesi – 1945. gada 8.maijā pulksten 22.43 pēc Maskavas laika Berlīnes priekšpilsētā Karlhorstā maršals Žukovs parakstīja Vācijas kapitulāciju Staļina PSRS.

Kas gan tajā laikā, "piecas minūtes pirms divpadsmitiem", notika Liepājā?

Starp šiem diviem kapitulācijas aktiem vācieši Kurzemē, Liepājā un Ventspilī organizēja iespaidīgu glābšanas operāciju, kurā piedalījās visi peldēt spējīgie kuģi, kam  tvertnēs vēl bija kaut cik degvielas. Kopējais no krievu gūsta izglābto skaits  flotes glābšanas operācijā 8. maijā no Liepājas un Ventspils ostām rēķināms ap 25 700 personas, gan karavīri, gan civilie bēgļi.

Taču šis fakts nekad nebūs kara statistiskas objektīvs uzskaitījums, jo Kurzemes cietokšņa pastāvēšanas vēsturē joprojām nav pilnībā izpētīts vēl kāds notikums. Tas ir saistīts ar Batas aerodromu Grobiņā un Liepājas lidlauka vietā, kur tagad atrodas 15. vidusskola.

Naktī no 7. uz 8.maiju 54.gaisa ekskadras komandieris, pulkvedis Ditrihs Hrabaks (Dietrich Hrabak) saņēma vācu pirmās gaisa flotes pavēlnieka, ģenerālpulkveža  Fligera Pflugbaila (Flieger Pflugbeil) pavēli:

"Vācu Vermahts ir kapitulējis (te runa ir par Reimsas pamieru – G.S.). Eskadras lidotāju sastāvs ar savām lidmašīnām un sava komandiera vadībā šīs dienas laikā ierasties Reiha teritorijā. Aerodroms – Flensburga. Transportlidmašīnas, kas ierodas no Norvēģijas, pieņems un apkalpos pēc iespējām lidlauku personāls. Visas degvielas noliktavas iznīcināt. Ja ir iespēja evakuēties ar floti, izmatot šo iespēju. Aviācijas komandieris Kurzemē paliek šeit un padodas krievu gūstā."

Pēc vācu un krievu vēsturnieku vēlāk rakstītā – 8.maija rītā no Norvēģijas, Narvikas kara lidlauka, Grobiņā, Batas aerodromā, tiešām nosēdās 35, pēc citiem avotiem 32 JU-52. Vairāki vēsturnieki, žurnālisti un novadpētnieki ir apšaubījuši šo jaudīgo transporta lidmašīnu pārlidojumu no Norvēģijas uz Grobiņu. Tāpat apšaubīti ir pārējie fakti: vāciešiem neesot bijis pietiekami aviācijas benzīna, lai piepildītu bākas tik lielam  skaitam lidmašīnu; pirms junkersu ierašanās it kā grupējuma "Kurland" sauszemes pavēlniecība esot izdevusi pavēli par karavīru, daudzbērnu tēvu (pa divdesmit[citos avotos 12]  no katra bataljona) evakuēšanu pa šo " gaisa tiltu"; ka trīsdesmit diviem JU-52  pāru startiem no Grobiņas bijis nepieciešams aptuveni divas stundas, kas laika trūkuma dēļ vienkārši neesot iespējams...

Taču septiņdesmitos gados esmu runājis ar vairākiem liepājniekiem, Cīravas aerokluba lidotāju Elmāru Malku un planieristu Verneru Leju, kas paši redzējuši šīs armādas pēdējo startu. Ap Liepājas un Batas lidlaukiem esot bijis virsnieku, zaldātu un civilistu pūlis, kam "tikt prom piecas minūtes pirms divpadsmitiem" bijis ne vairs dzīvības, bet nāves jautājums. Jāņem vērā, ka JU-52 no Norvēģijas jau ieradās ar no turienes evakuējamo kravu. Liepājā kā pirmos lidmašīnās uzņēma ievainotos no hospitāļa tagadējā 1.ģimnāzijā, kas bija pārvērsta par Luftvafes lazareti. No visiem Kurzemes katla hospitāļiem maija sākumā un arī šajā pēdējā reisā evakuēja medpersonāla sievietes – visi zināja par masveida izvarošanām krievu ieņemtajos rajonos. JU-52 celtspēja bija aptuveni 2 tonnas vai 19 cilvēki. Vēsturnieki pieļauj, ka katrā no transportiem šajā reizē varēja būt līdz 30 cilvēkiem.

Tikko pēdējais, smagi planējošais JU bija pārlidojis izmisušo gaidītāju galvām, gaisā parādījās krievu IL-2 un iznīcinātāji. Sekoja traģēdijas pēdējās minūtes, kur radio ēteri pārpildīja junkersu pilotu izmisums un Baltijas jūras debesīs iezīmējās melnu dūmu sliedes pirms mūža kapa saltajos viļņos. Tikai divām transporta lidmašīnām, kas virs viļņu galotnēm pļaujošā lidojumā tuvu piekrastes  joslai bija mainījušas kursu, izdevās sasniegts Flensburgu.

Man ir zināmas koordinātes vismaz trijiem notriektajiem un nogrimušajiem lidmašīnu vrakiem, kas piecdesmitajos gados tika izmantoti par mācību objektiem Liepājas kara ostas ūdenslīdēju treniņiem. Tagad, kā man apgalvoja zvejnieki, šīs pēdējās 1945.gada maija traģēdijas liecinieces ar dziļūdens zvejas tīkliem esot izvazātas pa jūras gultni.    

Rakstā izmantoti publicējumi no: Franz Kurovski "Todeskesel Kurland 1944/45", Dortmund, 2000; Werner Huapt, "Kurland, Bildcronik der vergessenen Heeresgruppe 1944/1945", Dorheim, 1984.

P.S.
Krievijas avoti 1945.gada 8.maija gaisa operāciju atskaitēs gan norāda, ka tajā dienā virs Baltijas jūras notriekti: 12 Ju-52, 3 Ju-88 un 1 Me-109.