7.jūnija pēcpusdienā Sv.Trīsvienības katedrālē notika svētbrīdis, pēc kura katedrāles torņa krusta lodē tika ievietots vēstījums nākamajām paaudzēm.

Svētbrīdi vadīja dekāns un mācītājs Pēteris Kalks un Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons.

"Vēstījums laikā, nevis telpā", kā to raksturoja Pēteris Kalks, kurš ir arī vēstījuma autors, ir visai apjomīgs, un ietver gan mācītāja personīgās izjūtas, uzrunājot cilvēkus simts gadus tālā nākotnē, gan detalizētu katedrāles atjaunošanas hroniku. Vēstījumā pieminēti gan projekta autori un restaurācijas darbu darītāji, gan draudzes un atjaunošanas fonda, kā arī pilsētas vadošās amatpersonas, kuru laikā vai ar kuru gādību bijusi iespējama uzsāktā dievnama restaurācija. Un, kā teikts vēstījumā,tā ir arī "stipra liecība mūsu kristīgai ticībai".

Savu vēsti, kas kapsulā ievietota līdzās mācītāja sacerētajam tekstam, nākotnei sūtīja arī bīskaps Hanss Martins Jensons. Tāpat kapsulā tika ielikti daži priekšmeti – Liepājā ražotais "Ovi Watch" koka pulkstenis, USB disks ar foto un video par katedrāli un Liepāju, laikraksti "Kurzemes Vārds" un "Svētdienas rīts", piespraude ar Liepājas ģerboni, latu un eiro monētas un papīra naudas zīmes.

Svētbrīdī savās izjūtās dalījās  arī domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis, kur atzina, ka piedalīšanās šādā vēsuriskā brīdī ir dziļi saviļņojoša.

Pēc svētbrīža mācītājs, domes priekšsēdētāj Jānis Vilnītis, viņa vietnieks Atis Deksnis, celtnieku pārstāvis un citi kāpa katedrāles tornī, lai krusta lodē, kas simbolizē globusu jeb pasauli, ievietotu gan kapsulu, gan krustu, kas darināts no katedrāles logu rāmju dzelzs stieņiem.

Portāls jau rakstīja, ka 23.maija rītā katedrāles atjaunošanas fonda, draudzes, būvnieku, kā arī pašvaldības pārstāvji atvēra katedrāles torņa krusta lodi un izņēma 1985.gadā tur noglabāto kapsulu, ko tur bija pamanījuši celtnieki. Žurnālistu klātbūtnē kapsula tika atvērta un izņemti dažādi priekšmeti – 19 dažādu laiku un valstu monētas, laikraksts "Padomju Jaunatne", kārbiņa ar oblātām, nozīmīte ar Liepājas ģerboni un nozīmīte ar Sv. Trīsvienības baznīcas attēlu, rokas pulkstenis, kas esot piederējis Valteram Lejam, vienam no remontdarbu veicējiem. Tīstokli, kas arī atradās kapsulā, Pēteris Kalks atvēra vēlāk, un tajā bijušas divas papīra lapas ar tekstu par to, ka "pārvarot laikmeta grūtības" no 1983.gada 2.septembra līdz 1984.gada 6.decembrim veikta katedrāles torņa pēdējā posma metāla daļu restaurācija, kā arī, ka krusta lode atvērta 1985.gada 15.augustā un tās saturs nodots muzejam. Kas tieši atradies kapsulā nav teikts, un muzejā šīs lietas arī nav atrastas.Savukārt kapsulā ievietotajā laikraksta "Komunists" numurā teikts, ka senais vēstījums, kas rakstīts ar tinti, ir izplūdis un nav salasāms, tāpēc nodots Rundāles pils muzejam restaurācijai.

Vēl tīstoklī bijusi arī Latvijas laika 10, 20, 25, 50 un 100 latu naudas zīmes, mācītāja Pētera Sproģe rakstīta lūgšana par dievnamu un liepājniekiem, divu dievkalpojumu kārtība, Lutera katehisma sējumiņš, melnbalta fotogrāfija ar Sv.Trīsvienības katedrāles attēlu un tā laika laikrakstu "Padomju Jaunatne" un "Komunists" numuri. 1985.gadā ievietojot lodē vēstījumu, izmantota tā pati senā kapsula ar iegravēto gadskaitli "1886", tikai papildināta ar gravējumiem "BLŪMS" un "LEJA", proti, torņa atjaunotāju uzvārdiem.

Viens no toreizējiem torņa remontētājiem bijis Verners Leja (bez viņa arī Zigurds Blūms un Valdis Sustriņš), kura mazdēls Gints Leja uzdāvinājis katedrāles atjaunošanas fondam fotogrāfiju no torņa remonta laika un pastāstījis, ka 1985.gadā atverot krusta lodi, būvnieki tajā atraduši pudeles lauskas – acīmredzot tur bijusi ievietota arī pudele baznīcas vīna, kas laika gaitā saplīsusi. Fonda vadītāja Ilze Vitāle arī pastāstīja, ka Valtera Lejas mazdēls, kurš tolaik bijis pusaudzis, stāstījis, ka vectēvs aktīvi iesaistījies ērģeļu un torņa remonta darbos un arī mazdēlu ņēmis līdzi. Viņa rīcībā ir arī fotogrāfijas no kapsulas ievietošanas tornī 1985.gadā. Pulkstenis esot vectēvam nokritis remontdarbu laikā un tad radusies doma, ka arī tas jāievieto lodē. Gints Leja arī zinājis stāstīt, ka vectēvam bijis draugs Uldis, kuram piemitušas spējas noteikt, kas ir lodē, vēl pirms tā atvērta. Tas esot bijis noderīgi, lai uzzinātu, vai lodē vispār kaut kas ir un kas tieši. Pārsteidzoši, ka viņa stāstītais esot sakritis ar pēc tam atrastajiem priekšmetiem.