Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati, šodien Liepājā vārda dienu svin 334 Valteri, 344 Renāri un 40 Regnāri. Dzimšanas dienā sveicam Ivo Reinholdu!

Pastāsti nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Laika gaitā esmu ļoti daudz mainījies un audzis. Esmu vairāk sapratis, ko nozīmē būt patstāvīgam. Dzīvē skatos tikai uz priekšu, lai gan dažreiz sanāk atgriezties pagātnē, bet cenšos kustēties tikai un priekšu.

Mans hobijs ir tas pats kas mans darbs. Cenšos dzīvi baudīt un darīt to, ko sirds kāro, nevis to, ko saprāts "uzskata par pareizāku". Cenšos katru dienu dzīvot savādāk un baudīt mirkļus. Uzskatu, ka pats svarīgākais dzīvē ir tas cik patiesi esi laimīgs sirdī, nevis tas, cik ir naudas makā. Nevēlos būt kā visi, vēlos, lai mēs visi būtu oriģināli savā veidā.

Kā nonāci līdz šim darbam un dzīves posmam? Kādi ir lielākie izaicinājumi tajā?
Sāku strādāt jau no pavisam agra vecuma. Esmu audzis no kvasa pārdevēja, no zemeņu tirgotāja tirgū līdz veikaliem, no veikaliem līdz bāzēm. Pēcāk kļuvu par modeli, kas arī mani aizveda uz tālo Ķīnu, un tālāk sapratu, ka nevēlos vairs būt modelis, jo divu gadu laikā manas smadzenes tālāk arī neattīstījās. Centos mainīt savu darbu, un, lai gan sāku pelnīt mazāk būdams par PR (publiskās attiecības), bet izbaudīju šo darbu. Satiku daudz jaunu cilvēku un nepieciešamos kontaktus maniem nākotnes plāniem. Vēl kādu laiku vēlāk sāku strādāt par show director (organizēt pasākumus) un tad kļuvu par vienas kompānijas partneri kā creative director (radošais direktors). Tagad man pašam jau ir nodibināta sava kompānija.

Manā darbā par lielākajiem izaicinājumiem uzskatu katru pasākumu atsevišķi. Katrā pasākumā notiek kas jauns, kas man palīdz augt un novērtēt problēmas. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir tas, ka katrā pasākumā būšu atbildīgs par 50 – 200 cilvēkiem un, ja kāds pieļauj kļūdu tas viss nāks pār manu galvu. Katrā pasākumā arī notiks pēkšņas un spontānas problēmas, kurām man ir tikai dažas sekundes laika, lai atrisinātu. Bet varu teikt, ka izbaudu katru mirkli savā darbā. Mans darbs ir mans hobijs un mīlu to. Daudz reižu man ir jāceļas trijos naktī vai vispār nesanāk pagulēt nemaz 26 stundu laikā, vai 10 dienu laikā sanāk pagulēt 2 stundas diennaktī, bet tik un tā ceļos un nejūtu nogurumu. To tiešām novēlu visiem – lai visi strādātu darbā, kuru tiešām viņi mīl, un var darīt visu savas karjeras dēļ, nedomājot par sekām, pieņemt riskus un izaicinājumus, un, galvenais, būt drosmīgam lai kaut ko mainītu, ja kaut kas nepatīk.

Kas ir interesantākais, ko esi dzīvē darījis?
Pat īsti nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Esmu darījis tik ļoti daudz ko traku un interesantu. Kā jau iepriekš minēju darbā katru dienu notiek kas jauns, interesants un neparedzams. Esmu daudz ceļojis, redzējis un sasniedzis.

Piedalījies filmās kā galvenais varonis. Ierakstījis pat dziesmas esmu. Ko tikai neesmu darījis savos tikai 25 gados. Galvenais gods man laikam ir par to, ka 25 gados esmu nodibinājis savu kompāniju. Lai gan viss ir sākuma stadijā, bet plāni ir lieli un viss kustās uz priekšu.

Gaidu to dienu, kad man būs 60 gadu un varēšu skatīties visas savas jaunības bildes, savus video un filmas un stāstīt saviem bērniem un mazbērniem par trakām dzīves pieredzēm, kur klausīju savai sirdij un ļoti reti kad biju racionāls.

Zinu, ka pirms neilga laika biji atbraucis uz Liepāju atvaļinājumā. Kā juties pēc ilgāka laika atgriežoties? Kādas pārdomas šis atvaļinājums tevī raisīja?
Jā, pēc četriem gadiem, kad nebiju bijis Liepājā, man bija ļoti grūti pieņemt lēmumu lidot atpakaļ. Pēdējā reizē, kad apciemoju šo pilsētu, atlidoju savā dzimšanas dienā uz mātes bērēm, par ko man tika paziņots divas dienas pirms izlidoju no Ķīnas. Pēc tās dienas novērsos un solīju sev, ka ne kāju vairs Latvijā nesperšu. Man ir pārāk daudz sliktu emociju asociētu ar savu ģimeni un nezināju vai īsti vēlos viņus redzēt. Bet beidzot, pēc 24 gadiem, man ir labas attiecības ar savu tēvu, kuram pašam ir divi mazi bērni un jauna sieva. Iepazinos ar savu pusbrāli un pusmāsu, bet kā jau minēju, bija grūti.

Kad tēvs mani savāca no Rīgas un veda uz Liepāju, man bija dalītas emocijas, jo tuvāk biju Liepājai, jo emocionālāks paliku. Savā ziņā man bija bail tur atrasties. Nerunājot par ieiešanu savā dzīvoklī, kuru mantoju pēc mātes nāves. Bet, pavadot tur pāris nedēļas un satiekot savus sen neredzētos draugus un cilvēkus, kuri man mīļi sirdij, nomierinājos. Man bija pat nostalģiska sajūta. Kad ieraudzīju jūru tur arī nedaudz paraudāju, jo man un manai mātei jūra bija pats dārgākais, kas vien varēja būt, un tagad, dzīvojot pašā Ķīnas galvaspilsētā, jūru redzu tikai tad, kad esmu kaut kur izbraucis darba darīšanās, bet tā pludmale tomēr nebūs tāda kā mums.

Bija arī ļoti interesanti redzēt, ka Liepāja pilnībā nav mainījusies (nu, izņemot to pretīgo jauno teātri), bet, dzīvojot jau astoņus gadus valstī, kura attīstās, un tajā kut kas tiek celts katru dienu, tas nemaz neizbrīna – ja neesmu bijis centrā nedēļu, tad jau viss ir izmainījies un jaunas mājas ir saceltas.

Te nu es biju, vecajā Liepājā, vecajās mājās, kur dzīve stāv uz vietas, bija pat ļoti patīkami ievilkt elpu un dzīvot lēnām, bez skrējiena, visur zināju kur iet un ko darīt, jo kā jau teicu nekas nav mainījies. Bet atpūtos tiešām labi, pozitīvi un nostalģiski.

Kas tev ir Liepāja?
Gribēju teikt, ka tās ir manas mājas, bet to vairs nevaru pateikt. Tur uzaugu, man ir daudz atmiņu, skrienot pa Liepājas sētām, bet par mājām šo vietu vairs saukt laikam nevaru. Kaut gan plānoju, iespējams, vecumdienās nopirkt māju pie jūras un pavadīt Liepājā mierīgu dzīvi.

Kura vieta Liepājā tevī izraisa pozitīvas emocijas?
Pozitīvas emocijas pilnībā man laikam nebūs, jo katrai pozitīvai emocijai Liepājā man līdzās ir kaut kas, kas aizķēries sirdī un dvēselē. Protams, nav tikai melns un balts, manā skatījumā, bet pats dārgākais laikam būs Baltijas jūra. Mola pašā galā, kur var pasēdēt starp viļņiem un padomāt par dzīvi, kur varu "parunāt" ar savu mammu. Tagad sevi ļoti zākāju par to, ka, dzīvojot Liepājā, nenovērtēju šo skaisto jūru. Protams, arī daba ne tikai Liepājā, bet visā Latvijā, zaļumi, lauki. Tā smarža, svaigais gaiss, zvaigžņu pilnās naktis. Un, protams, karbonādes!

Kas ir svarīgākais tavā dzimšanas dienā?
Manā dzimšanas dienā vienmēr cenšos pieminēt savu mammu. Katru dzimšanas dienu vai nu atminos, vai kādam stāstu to, ko mana mamma man reiz skandināja, kad biju maziņš: "Es paliku stāvoklī ar tevi uz kuģa (mamma kādreiz strādāja par šefpavāri uz kuģa, kur arī satika manu tēvu, kurš strādāja par zvejnieku tajos laikos). Es nezināju vai man būs meita vai dēls, bet katru rītu un vakaru stāvēju pašā kuģa priekšā un skatījos tālienē. Es glaudīju vēderu un teicu pie sevis : "Man būs garš un skaists dēls, pāri 1,80 metriem. Viņš būs mans sapņu vīrietis, viņš pelnīs labu naudu (un skatoties horizontā) un dzīvos tālu prom no šīs valsts. Viņš būs laimīgs!"

Šo stāstu biju dzirdējis neskaitāmas reizes vēl tad, kad man nebija plāna doties kaut kur. Bet mātes domas laikam piepildījās – esmu 187 centimetrus garš, dzīvoju Ķīnā un lai gan neesmu bagāts, nesūdzos par naudas trūkumu. Godīgi sakot, katru dzimšanas dienu man ļoti pietrūkst manas mammas. Kā viņa mani dzemdēja jūlija beigās, tā pati aizgāja no šīs pasaules jūlija beigās.

Tavs novēlējums visiem šīs dienas gaviļniekiem!
Vēlos visiem novēlēt tiešām no sirds – dzīvojiet dzīvi tā, kā tiešām no sirds vēlaties! Mēs šajā dzīvē dzīvojam vienu reizi, un mums nav ko zaudēt, mums arī nav nekādu mērķu vai liktenī ierakstītas lietas. Vēlos, lai visi cilvēki, kuri sūdzas par savu darbu, pagriežas un atrod sev jaunu darbu! Vēlos, lai cilvēki visur vismaz censtos saskatīt pozitīvo pusi un spētu mīlēt sevi, apkārtējos un cienīt dabu! Iemācieties novērtēt to, kas jums ir! Esiet piedzīvojumiem bagāti! Mīliet, dejojiet, priecājieties un, galvenais, smejieties! Un, kad dzīve nogāž no kājām, katru reizi jūs ceļaties ar lielāku pieredzi, ar vairākām "atvērtām durvīm" un iespējām! Un nekad, NEKAD, nepadodieties, lai ko jums kāds teiktu, lai kādi šķēršļi stāvētu priekšā! Mīliet dzīvi!