Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārdadienu svin 62 Alberti, bet neviena Mada. Dzimšanas dienā sveicam Maiju Meieri.

Pastāsti nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Nu jau nedaudz vairāk kā gadu esmu liepājniece Rīgā. Lielāko dienas daļu aizņem rūpes par ģimeni – esmu mamma gandrīz desmit mēnešu vecai meitiņai Mārai.

Kādas ir tavas pamatvērtības?
Meitas piedzimšana būtiski mainīja manu pasaules redzējumu. Šobrīd vislielākā pamatvērtība ir ģimene, bērni, mīļo cilvēku veselība un labsajūta.

Ko interesantu vai traku esi dzīvē darījusi?
Ļoti trakulīga neesmu, bet man patīk garīgi izaicinājumi.

Laikā, kad strādāju par ekskursiju vadītāju, šādu trakulību netrūka. Piemēram, reiz man bija iespēja tikai vienu reizi noklausīties kapteiņa stāstījumu krieviski runājošai grupiņai par mīnu meklētāju "Namejs", un pēc 30 minūtēm pašai novadīt ekskursiju uz minētā kuģa krievu valodā. Tas bija liels, garīgs izaicinājums, jo nedrīkstēju atstāt iespaidu, ka esmu to visu uzzinājusi tikai īsi pirms grupas ierašanās. Tie, kas darbojas šajā jomā, sapratīs, kas tā par trakulību no manas puses.

Kā un kur sevi redzi tuvākā un tālākā nākotnē?
Šobrīd galvā esmu ieslēgusi "mammas režīmu", un mana tuvākā nākotne sastāv no tā, kā palīdzēt meitiņai iemācīties staigāt, pašai ēst un runāt, bet tālākā nākotne – kurā bērnudārzā mazo vest, kā viņai palīdzēt veidoties par drošu, radošu, gudru cilvēku. Protams, ir sapņi, ieceres arī par to, ko darīt, kad mazā paaugsies, bet sapņus jau publiski nestāsta, tad tie nepiepildīšoties.

Kura, tavuprāt, ir skaistākā vieta Liepājā?
Liepājā skaisto vietu skaits tikai aug, pat dzīvojot Rīgā, redzu, kā mīļā, dzimtā pilsēta kļūst arvien skaistāka.

Aktuālākais prieks ir par Porziņģu ģimenes dāvanu liepājniekiem – basketbola laukumu. Kopš dzīvoju Rīgā, īpaši novērtēju Jūrmalas parka un pašas pludmales skaistumu. Iegremdēt pēdas baltajās, siltajās jūrmalas smiltīs – tā ir viena no laimīgākajām izjūtām, ko piedzīvoju, kad viesojos Liepājā.

Liepāja savas pēdas atstāj katrā liepājniekā vai tās ciemiņā. Ko tā atstājusi tevī?
Liepāja ir mana pilsēta no matu galiņiem līdz papēžiem. Nedomāju, ka kāda cita pasaules pilsēta Liepāju manā sirdī jebkad varēs izkonkurēt – tur ir dzemdību nams, kurā esmu dzimusi, māja, kurā uzaugu, mana skola un augstskola,  mana pirmā darbavieta – muzejs. Arī Rīgā vienmēr akcentēju to, ka esmu liepājniece – rīdzinieki jau zina, ka tad joki mazi – esam lepni kā tītari par savu izcelsmes vietu, vismaz tā saka tie, kas uzzina no kurienes esmu.

Vai tev ir kāda iecienīta vieta Liepājā, kurā var aiziet izdzert gardu kafiju vai tēju?
Studiju laikos tāda bija Roķene (Latvijas 1.rokkafejnīca), bet šobrīd varu teikt, ka vismīļākā vieta, kur dzert tēju un kafiju, ir pie maniem Liepājas draugiem. Tur dzērienus papildina sarunas, joki un laiks paskrien vēja spārniem.

Kur iegūsti enerģiju, ja tas nepieciešams?
Cik vien tas iespējams, ar ģimeni dodamies tuvākos un tālākos izbraucienos pa Latviju. Izmantojam to, ka dzīvojam Rīgā – nosacītā Latvijas viducī. Esam izbraukājuši Kurzemi, Zemgali, Latgali, nedaudz arī Vidzemi. Pēc tādiem braucieniem jūtos atkal uzlādēta un atpūtusies.

Šādos ceļojumos ģimeni cenšos rosināt apmeklēt arī muzejus, jo tā ir mana sirdslieta. No svaigākajiem iespaidiem, ko varu ieteikt arī citiem, ir leļļu meistares Vladlenas kolekcija – nav gluži muzejs, bet mākslinieces meistarība leļļu veidošanā apbūra, iedvesmoja un deva garīgu enerģijas lādiņu.

Bez kā nav iedomājama tava dzimšanas diena?
Darbs muzejā mani ļoti izlutinājis – esmu pieradusi pie kolēģu sarūpētas ziedu kaudzes. Ja nopietni, galvenais, ka ir veselība un ģimene. Viss pārējais jau ir otršķirīgs, vai ne?!

Tavs novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Pasmaidiet! Palutiniet sevi ar kādu mazu nieciņu, kādu gardumu vai puķu pušķi! Svētki jau sākas mūsos pašos!