Ceturtdien, 9.februārī, rakstnieks Ēriks Kūlis Liepājas muzejam dāvināja mākslinieka Andra Millera gleznoto liepājnieka, nacionālā partizāna, dzejnieka, rakstnieka Modra Zihmaņa portretu.

Muzeja direktore Dace Kārkla atzina, ka tas ir “nozīmīgs dāvinājums”, jo, pirmkārt, iemūžināts izcils liepājnieks, kurš ar savu dzīvi visiem varētu būt paraugs, otrkārt, izvēloties šo un arī citas, iepriekš bibliotēkām dāvinātās gleznas pasūtīt profesionāliem Liepājas māksliniekiem, Kūlis popularizē arī viņu darbu.

Direktore izteica cerību, ka muzeja filiālē “Liepāja okupāciju režīmos” izstādītais Zihmaņa portrets stiprinās un iedvesmos ikvienu muzeja apmeklētāju.

Kūļa rīcību Kārkla vērtēja kā “lielisku mecenātismu ar pievienoto vērtību”.

Pats dāvinātājs pielīdzināja Modra Zihmaņa dzīvi disidenta Gunāra Astras liktenim, un solījās turpināt “donkihotisku cīņu” par to, lai Liepājā būtu ielas, kas nosauktas gan Līva, gan Zihmaņa vārdā. Tāpat kā Rīgā ir Astras vārdā nosaukta iela.

Portreta autors savukārt atklāja, ka gleznā vēlējies vienlaikus parādīt gan Modra Zihmaņa maigumu, gan viņa skarbumu.

“Vai izdevies, jāspriež skatītājiem”.

Pirmais kritiķis bija pats portretējamais, kurš jokojot sacīja, ka tāds esot izskatījies, kad pēc 15 gadiem iznācis no cietuma karcera, kurā bijis ieslodzīts par streika organizēšanu izsūtījumā Gulaga nometnē.

Ceļavārdus dāvinājumam un atzinību pašam portretētajam veltīja rakstnieks Andrejs Migla, atgādinot Krišjāņa Valdemāra aicinājumu un centienus celt tautas nacionālo pašapziņu, ko ar pretestību totalitārajam padomju režīmam turpināja arī Zihmanis.

"Liepājas skartā zemgalieša Modra Zihmaņa nelokāmais un brīvību apliecinošais gars pilnībā atspoguļojas viņa radošajā dzīvē – dzejā, prozā, publicistikā. Visa Modra Zihmaņa daiļrade ir spilgts 20.gadsimta traģisko vēstures pagriezienu un to nospiedumu fiksējums," ir teikusi filoloģijas doktore Anda Kuduma.

Šonedēļ šī bija jau otrā reize, kad Kūlis pasniedza šādu dāvanu – iepriekš Benitas Bitānes gleznoto dzejnieces Mirdzas Ķempes portretu un Alda Kļaviņa veidoto dzejnieka, politiķa un diplomāta Jāņa Petera portretu saņēma bibliotēka “Libris”.

Vēl pirms šiem abiem dāvinājumiem Kūlis Centrālajai zinātniskajai bibliotēkai dāvināja Raimonda Gabaliņa veidoto rakstnieka Egona Līva skulpturālo portretu un Alda Kļaviņa gleznoto dzejnieka Olafa Gūtmaņa portretu.