Sagaidot Liepājas 395. dzimšanas dienu, galerija "Romas dārzs" aicina ieskatīties mākslinieku gleznās, kurās attēlota Liepāja.

Pilsēta iedvesmo māksliniekus doties plenērā vai radīt pēc atmiņas, lai iemūžinātu tās īpašos skatus.  Mākslinieku gleznās fiksētajam ir ne tikai mākslinieciskā, bet arī kultūrvēsturiskā vērtība. Šoreiz iepazīstināsim ar vairākiem jaunieguvumiem un galerijas kolekcijā esošiem darbiem, ko radījuši liepājnieki, kā laikmeta liecību un mīlestības apliecinājumu savai pilsētai.
 

Mākslinieka Pētera Taukuļa (1958)  darbs "Trīsvienības baznīca" gleznots 1997. gadā. Daudz pārmaiņu notikušas Sv. Trīsvienības katedrāles izskatā un apkārtējā vidē. Mākslinieks katedrāli iemūžinājis toreiz tai raksturīgajā pelēkajā krāsā no kāda pagalma puses, gleznā tā cēli paceļas pār pagalma šķūnīšiem un šķībiem žodziņiem.


Pēteris Taukulis"Trīsvienības baznīca".

 

Līdzīgi pelēkā tonalitātē ir mākslinieka Egila Brūna (1938-2015) gleznotais "Gulbīšu dīķis". Glezna tapusi 1996. gadā pirms visām arhitektoniskajām un ainaviskajām pārmaiņām, tāds, kā palicis daudzu liepājnieku nostalģiskā atmiņās –  lielo koku ieskauts ar mazo paviljonu zaļas salas vidū.
 

Egils Brūns "Gulbīšu dīķis".


Intensīvi košā krāsu gammā gleznota ir mākslinieka Alda Kļaviņa (1938) glezna "Vecais ugunsdzēsēju tornis Jaunliepājā", kurā mākslinieks iemūžinājis arhitekta P.M. Berči projektēto ugunsdzēsēju depo. Pēc arhitekta ieceres tas būvēts kā neliels viduslaiku cietoksnis ar torni. Gleznā, kas datēta 1998. gada 8. jūlijā, vasaras pilnbriedā starp zaļi lapojošiem kokiem spilgti izceļas Liepājai raksturīgais sarkano ķieģeļu tonis.