Liepājas muzejā piektdien, 13.aprīlī, dienā, kad vārda dienu svin Egili, atklāja plašu gleznotāja Egila Brūna (1938 – 2015) darbu izstādi.

Mākslinieka 80.dzimšanas dienai veltītā izstāde skatāma trīs amfilādes telpās muzeja pirmajā stāvā, un tajā apvienoti gan muzeja krājumā esošie darbi, gan mākslinieka brāļa, pazīstamā selekcionāra, Eglona Brūna privātās kolekcijas darbu izlase.

Izstādes atklāšanā mākslinieka kolēģi un audzēkņi atzina, ka, redzot vienkopus Brūna darbus, ir pārsteigti par bagāto un daudzveidīgo mantojumu,kurā redzamas visdažādākās tēmas, rūpīgs darbs un mākslinieka rokraksts.

Aldis Kļaviņš: "Vai tiešām cilvēkam jāaiziet citā dimensijā, lai pēc tam novērtētu, ka ir palicis mantojums, turklāt ļoti ievērojams?"

Kļaviņš mākslinieku raksturoja kā "vienu no sava laika nopietnākajiem plenēristiem" un "impresionistu Liepājas mākslinieku vidū", kurš "nevienu mirkli neizlikās gudrāks par dabu".

Kļaviņš atcerējās, kā Egils Brūns bieži no rīta ar molbertu un krāsu kasti devies ārā, lai vakarā atgriežoties nopūtos: "Ai, cik žēl, man nepietika laika..."

Ja Aldis Kļaviņš kolēģa darbos saskatīja līdzību ar Polu Sezanu, tad Brūna skolniece Dzintra Vīriņa atzina, ka viņai mākslinieks asociējās ar Van Gogu.

Kā skolotājs Brūns bijis ļoti prasīgs, kā mākslinieks – sevī vērsts un skops vārdos (A.Kļaviņš), "taču vienmēr viņam bija viedoklis" (Dz.Vīriņa). "Viņš pajautāja, uzklausīja un darīja pa savam..." (A.Kļaviņš). Un, lai gan vārdos skops, Egils Brūns nemaz nav skopojies ar brāļa izaudzētajiem āboliem (A.Kļaviņš).

"Cieņas vērta ir viņa absolūti nekomerciāla attieksme pret mākslu," atzina Vīriņa.

Mākslinieka brālis atcerējās brāļu kopīgas ganu gaitas kara beigās, blēņas un "kazusus".

Muzeja direktore Dace Kārkla atgādināja, Egila Brūna darbu ekspozīcija šobrīd skatāma ne tikai Liepājā, bet arī viesu nama "Sīpoli" izstāžu zālē Bernātos.

Izstāde Liepājas muzejā skatāma līdz 29. aprīlim.