"Es tevi turpinu" – tik vienkārši un reizē dziļdomīgi Eltermaņu dzimtas izstādi nosaukusi tās veidotāja un dalībniece Liene Eltermane. Trīs zāles, kas tik saskanīgi turpina cita citu līdz pat ugunīgajam saulrietam pie gala sienas, gluži tāpat, kā Annas un Jāņa Eltermaņu iekoptās tradīcijas turpinājušas meitas Liene un Zane, sniedz ieskatu radošas un darbīgas ģimenes paveiktajā.

"Paldies, ka turpināties. Brīnišķīgi darbi, tonāla noskaņa un mazliet skumji, ka radoši cilvēki nav bezgalīgi. Labi, ka ir darbi – gleznas, tekstili, keramika, objekti... Jūsu ģimene ir pelnījusi muzeju, memoriālu māju kā Saldū Rozentālam," tā izstādes Viesu grāmatā ierakstījusi kolēģu Rudzīšu ģimene.

Visi Eltermaņi ieguvuši profesionālu mākslas izglītību – Anna bija tekstilmāksliniece, Jānis – gleznotājs, Zane – keramiķe, Liene – ādas māksliniece. Pat Lienes dzīvesbiedrs Ēriks Freimanis, augstsprieguma elektriķis un celtnieks, kurš izstādē gan nepiedalās, vēlāk apguvis arī datordizainu un ieguvis mākslas maģistra grādu.

Ādas trauku grupa. Foto: Kārlis Volkovskis.

"Es tevi turpinu", lai gan vienota savā garā un tonalitātē, visupirms ir veltījums Lienes vecākiem, kuru darbus viņa vēlējusies parādīt plašākai publikai vismaz vēl reizi.

Liene Eltermane: "Šis ir viens Eltermaņu dzimtas posmiņš. Laiks skrien, gribēju izstādi tētim un mammai jau uz tēta 90 gadu jubileju, bet bija kovids un citi traucēkļi. Pārcēlām uz tēta 95.jubilejas gadu."

Izstādes eksponāti nākuši galvenokārt no Eltermaņu mājām.

Liene Eltermane: "Bieži vien ir tā, ka mākslinieks uztaisa darbu, tas tiek eksponēts vienā izstādē, un viss, noliek plauktā, noliktavā vai mājās pie sienas, un neviens to vairs neredz. Arī ar pašiem māksliniekiem tā ir – tad viņi kaut kas bija, un pēc tam viss, viņu vairs nav, neviens nenovērtē to, ko viņi ir izdarījuši. Bet kultūras mantojums taču ir ļoti svarīgs."

Piemēram, Annas Eltermanes lielformāta tekstīlijas savulaik darinātas pēc pasūtījuma dažādām iestādēm, vai nu atrodas tajās joprojām, vai zudušas uz visiem laikiem. Pat Liepājas muzeja krājumā ilgu laiku nav bijis neviena Annas Eltermanes darba, lai gan savas dzīves laikā viņa bija augstu vērtēta tekstilmāksliniece. Šobrīd muzeja krājumā ir pie anfilādes gala sienas eksponētā vakarblāzma, kas staro pretī cauri visām trim izstāžu telpām.

Par Annas Eltermanes darbu "Brīžiem dziedu, brīžiem raudu savā rožu dārziņā. Manas dienas un nedienas", ko viņa bija radījusi septiņdesmit gadu vecumā, gados daudz jaunākais kolēģis Mārtiņš Heimrāts teicis, ka māksliniece savā radošajā izpausmē" ir ļoti jauneklīga".

Annas Eltermanes gobelēns "Brīžiem dziedu, brīžiem raudu savā rožu dārziņā. Manas dienas un nedienas". Foto: Kārlis Volkovskis.

Tāda viņa palikusi līdz mūža galam un savam pēdējam darbam "Klusais kliedziens", kas arī redzams izstādē.

Liene izstādē piedalās gan ar saviem ādas darbiem, gan radošiem eksperimentiem keramikā, piemēram, raku apdedzināšanas tehnikā, kad verdošo trauku met miltu putrā vai liek reducēties skaidās.  Vairākas dekoratīvo māla un porcelāna trauku grupas, kā baltās "Pērļu bļodas" vai šķīvji "Mure", "Krusa Tērvetē", "Baltā pūce, kas izskatās pēc sniegavīra", "Mākslinieciskā padome" tapuši speciāli "Es tevi turpinu". Savdabīgi māla trauku akcenti ir pludmalē atrastie oļi un pat gabaliņš Karostas sarkanā ķieģeļa.

"Beļģu sējuma" tehnikā veidotie albumi. Foto: Kārlis Volkovskis.

Lienes veikums ir arī papīra darbi jeb tā sauktā "beļģu sējuma" tehnikā veidotie albumi. Kaut arī albumu lapas vēl tukšas, no abiem ārējiem un iekšējiem vākiem, tāpat kā no melnajām ādas kastēm pretī lūkojas divu dzimtu – Eltermaņu un Attes – dažādu paaudžu cilvēki. Abas dzimtas, gan kurzemnieki Attes, gan zemgalieši Eltermaņi nāk no leišmales – viena no Rucavas, otra no Ukriem.

Liene Eltermane: "Esmu dzimusi un joprojām dzīvoju Liepājā, taču jūtos gan drusciņ kā zemgaliete, gan drusciņ kā kurzemniece. Tas viss manī iekšā "runājas" savā starpā."

Par Zanes Eltermanes māla bļodām un dekoratīvajām vāzēm sakāms tikai viens vārds – "profesionāli".

Zanes Eltermanes dekoratīvās vāzes. Foto: Kārlis Volkovskis.

Liene Eltermane: "Lietišķajiem māksliniekiem ir ļoti svarīgi "aiztikt" materiālu, sajust tā plastiskumu, veidot formas. Tāpat viss pārējais – uguns, glazūras... Atceros, mamma auž, mēs tinam un spolējam dzijas. Tā bija kā svētība, sajust pirkstos labu vilnas dziju, neviļus tev jau gribas kaut ko uzadīt..."

Jānis Eltermanis, Lienes un Zanes tēvs, izstādē pārstāvēts ar gleznām. Mežs, ūdeņi, zivis – kā dzīvas.

Liene Eltermane: "To, ka tēvs bija makšķernieks, allaž piemin Aivars Kleins, kurš arī pats ir gan gleznotājs, gan makšķernieks. Arī Aldis Kļaviņš izstādes atklāšanā atzina, ka tēvs bija īsts plenērists, kas gleznoja dabā. Ne tik daudz makšķerēšana un zivis, bet ūdeņi māksliniekam ir ļoti svarīgi – tajos atspoguļojas debesis. Tāpat sēdēt ezermalā vai upmalā un ieraudzīt un baudīt dabas skaistumu."

Jāņa Eltermaņa gleznotais loms. Foto: Kārlis Volkovskis.

Trīs zāles bijušas mazliet par maz, lai izstādē iekļautu jaunāko paaudzi, tāpēc Lienes meitas Līnas un dēla Reiņa darbi jāmeklē citur – Līnas radītajā salonā "Mākslas lāde", konceptveikalā "Mala" vai tetovēšanas un pīrsinga salonā "Tinte un kafija". Reinis, izskolojies gan par interjeristu, gan armijas virsnieku, šobrīd savu radošo potenciālu atvēlējis Pāvilostai, kur audzina dēlu un atjauno vecvectēva būvēto māju. Tieši tāpat kā Liepājā ģimenes 350 gadus seno namu un "Mākslas lādes" mājvietu atjaunojis Lienes dzīvesbiedrs kopā ar znotu Gustavu Pelēci. Te top arī Lienes jaunā darbnīca.

Pie katra no projektiem roku pielicis ikviens ģimenes loceklis.

Liene Eltermane: "Viens jau maz var izdarīt. Tā ģimenes bagātība ir tajā, ka vienam ir ideja, bet citi pieslēdzas, iesaistās, palīdz, un tad tas rezultāts ir."

Izstāde "Es tevi turpinu" ir izcili iekārtota, un par to Liene ir pateicīga gan Liepājas muzejam, gan savai māsīcai, māksliniecei Ilzei Karlsonei, kura arī nāk no Eltermaņu dzimtas.

Izstādi "Es tevi turpinu" Liepājas muzejā iespējams apskatīt līdz 15.oktobrim.