Profesionālo skolu direktoriem pastāv bažas par kvalifikācijas eksāmenu, kā arī centralizēto eksāmenu norisi, liecina šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē paustie viedokļi.

Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts norādīja, ka kvalifikācijas eksāmenu vairums audzēkņu nokārtojuši jau decembrī, taču pārējiem tas bija jākārto jūnijā. Viņš iezīmēja, ka problēmas ar šī eksāmena kārtošanu esot, piemēram, pavāriem un kokapstrādātājiem, kuriem eksāmena kārtošana neklātienē būtu ļoti apgrūtinoša.

Viņš piedāvāja variantu, ka, ievērojot divu metru distanci un pieņemot pa nelielam cilvēku daudzumam, būtu iespējams šīm profesijām kvalifikācijas eksāmenu nokārtot, tomēr tad parādās cits jautājums – kā apmaksās kvalifikācijas eksāmena komisijas darbu un vai komisijas locekļi varēs vairākas dienas konkrētajā izglītības iestādē atrasties.

Arī Nacionālās Mākslu vidusskolas direktors Jānis Ziņģītis atklāja, ka ir profesijas, kurām kvalifikācijas eksāmenu kārtošana attālināti būtu ļoti sarežģīta, ja ne neiespējama. Nacionālajā mākslu vidusskolā ietilpst Jaņa Rozentāla mākslas skola, Rīgas Doma kora skola, Emīla Dārziņa mūzikas skola un Rīgas Horeogrāfijas skola, tāpēc Ziņģītis uzsvēra, ka katras skolas nozare ir ar zināmu specifiku, kas padara mācību procesu citādu.

Viņš norādīja, ka neklātienē kvalitatīvi eksāmenu nevarētu nokārtot baleta dejotāji un mūziķi, tostarp mākslinieki vēl esot diskutabls jautājums. Ziņģītis uzskata, ka ir jomas, kur profesionālās kvalifikācijas eksāmenam jānotiek klātienē, lai tas būtu pilnvērtīgs, un tas attiecas arī uz centralizētajiem eksāmeniem.

Viņš stāstīja, ka, piemēram, baleta dejotāji pēc skolas absolvēšanas nestājas augstskolās, bet gan dodas dejot uz operu. Pēc gadiem, kad viņu baletdejotāju karjera beidzas, kas visbiežāk esot ap 30 gadu vecumu, šie cilvēki stājas augstskolā. Ziņģītis iezīmēja, ka, ja šiem cilvēkiem nebūs centralizēto eksāmenu vērtējumi, bet tikai gada vērtējumi, viņaprāt, pastāv risks, ka viņi nevarēs konkurēt ar citiem studētgribētājiem.

Viņš norādīja, ka mācību process var notikt attālināti, beigu vērtējumi visiem būs, tomēr viņš cer, ka jūnijā kaut kādā veidā diplomdarbu aizstāvēšanu izdoties noturēt, vēlams klātienē.

Vaicāts, ko darīt, ja to nevarēs nodrošināt klātienē, Ziņģītis atbildēja, ka tad katra skola lems pēc situācijas – rīkot attālināti vai rīkot, ievērojot divu metru distanci, ar izretinātu zāli un komisiju.

Direktori uzsvēra, ka galvenais ir tas, lai skolēni var iestāties augstskolās.

Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) domā par centralizēto eksāmenu neatcelšanu, jo sevišķi 12.klasēm, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Ministre norādīja, ka otrdien nedaudz vēlāk viņa piedalīsies Eiropas Savienības izglītības ministru sēdē, kur viņa uzklausīs citu valstu pieņemtos lēmumus attiecībā uz centralizēto eksāmenu norisi. Tomēr viņa uzsvēra, ka ministrija "vairāk sliecas", ka eksāmeni būs, bet varētu mainīties to forma.

"Ceturtdien, 9.aprīlī, būs zināms pagarinājuma ilgums un būs gatavi scenāriji, kādā veidā notiks eksāmeni," atklāja Šuplinska. Tāpat politiķe norādīja, ka "12.klasēm eksāmens noteikti paliek un izmaiņas varbūt gaidāmas to skaitā, bet varbūt arī nē". Tādā gadījumā nekas nemainīsies attiecībā uz skolēnu iestāšanos augstskolās.

Arī IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Rūta Gintaute–Marihina sēdē pavēstīja, ka, ja ārkārtējo situāciju pagarinās vēl uz mēnesi, pastāv iespējas, ka profesionālo skolu kvalifikācijas eksāmeni un centralizētie eksāmeni varētu notikt – ievērojot visus drošības pasākumus.

Pēc viņas stāstītā, ministrija sadarbojas ar Veselības ministriju (VM) un tiek sagatavotas instrukcijas, apzinātas skolas un apkopota informācija par dezinfekcijas līdzekļu nepieciešamību. Kad būs pieejami individuālie aizsardzības līdzekļi un dezinfekcijas līdzekļi, tos nogādās skolām.

Tāpat IZM kopā ar VM sadarbojas un domā par to, kā iespējams organizēt eksāmenu norisi – attālināti, daļēji attālināti vai klātienē. Viss atkarīgs no tā, kā izvērtīsies epidemioloģiskā situācija, pauda Gintaute–Marihina.

Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar "Covid–19" pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni aizliegumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību. Ārkārtējās situācijas laikā arī mācības Latvijas skolās un augstskolās tiek organizētas attālināti.