Kā vēsta Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca, pirms 50 gadiem Urugvajā noslepkavots sporta lidotājs, aviokonstruktors, žurnālists, literāts, aviācijas kapteinis Herberts Cukurs.

Herberts Cukurs dzimis 1900.gada 17.maijā Liepājā mehāniķa ģimenē. Mācījies Liepājas 4 klašu pamatskolā. Iestājies Latvijas Sociāldemokrātiskās Jaunatnes savienības Liepājas organizācijā, izslēgts. Pārgājis pie lieliniekiem, kuru uzdevumā atgriezās Liepājā. 1919.gada martā iestājās Latvijas armijā, cīnījies Latgalē. Pēc Brīvības cīņām mācījies virsnieku kursos un aviācijas kara skolā. No 1921.gada leitnants aviācijas divizionā, 1923.gadā virsleitnants. No 1925. līdz 1927.gadam karadienestā jūras aviācijas divizionā Liepājā.

Sevis atpazīstamības vairošanai brauca pa Liepājas ielām lidmašīnā, kurai bija nomontējis spārnus, tā baidīdams zirgus un cilvēkus. Citreiz veicis bīstamu aviācijas triku-lidojumu ar divplāksni zem Liepājas Karostas tilta. 1927.gadā atvaļināts no dienesta Latvijas armijā. Pētījis aerodinamiku, konstruējis sporta lidmašīnas.

No 1924. līdz 1936.gadam konstruējis un uzbūvējis vienu planieri un 4 lidmašīnas. Kļuva par pirmo latviešu lidotāju, kurš veicis ( (28.08.1933 -25.05.1934) lidojumu no Latvijas uz Gambijas galvaspilsētu Beterstu (19 340 km) Āfrikā un atpakaļ ar pašbūvētu lidmašīnu C-3 "Kurzemes hercogiene".

Pēc šī lidojuma Cukurs kļuva populārākais cilvēks Latvijā. Viņam piešķīra kapteiņa dienesta pakāpi, viņš tika atzīts par Latvijas labāko lidotāju, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un dāvinājumā no Kārļa Ulmaņa ieguva lauku saimniecību. Izdevis grāmatu "Mans lidojums uz Gambiju" (1934; apraksta literārais autors it kā esot rakstnieks Jūlijs Lācis).

30.10.1936. – 16.07.1937 ar pašbūvētu lidmašīnu C-6 "Trīs zvaigznes" Cukurs aizlidoja līdz Tokijai (40 350 km) un atpakaļ, pa ceļam apmeklējot 16 valstis. Publicējis romānu "Starp zemi un sauli" (1937) un 103 ceļojumu aprakstus laikrakstā "Jaunākās Ziņas".

1937.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

2. pasaules kara laikā sadarbojies ar vācu okupācijas drošības iestādēm, bijis SS hauptšturmfīrers, Viktora Arāja palīgs un it kā piedalījies ebreju iznīcināšanā, kas nekad tā arī nav pierādīts. Vācu laikā vadījis Rīgas autotransporta darbnīcu. 1946.gadā ar ģimeni izceļoja uz Brazīliju, kur dzīvoja ar savu īsto vārdu un Riodežaneiro pludmalē nodarbojās ar laivu nomu un banānu audzēšanu 3 plantācijās.

Brazīlijas tiesa H.Cukuram vairākkārt izvirzīja apsūdzību par dalību ebreju slepkavošanā, taču pierādījumu trūkuma dēļ lietas izbeidza. Divu muižu (rančo) īpašnieks. 1965.gadā aizvilināts uz Urugvaju, kur Izraēlas slepenā dienesta "Mossad" aģenti Cukuru nogalināja, pēc sodītāju pārliecības, par līdzdalību 30 000 Latvijas ebreju noslepkavošanā.

1965.gada 24.februārī viņu (Urugvajā) noslepkavoja Izraēlas slepenā dienesta sešu aģentu grupa.

2005.gadā Liepājas Karostā notika Cukuram veltīta izstāde. 2014.gadā Liepājā notika mūzikla "Cukurs. Herberts Cukurs" pirmizrāde.

Publicists Ilmārs Latkovskis: “Herberts Cukurs ir izcils Latvijas pirmskara laika lidotājs. Viņa slava pēc kara ir nomākta ar apsūdzībām par cietsirdīgām ebreju masveida slepkavībām. Nav šaubu, ka Cukura biogrāfijā ir tumšākas lappuses, kas saistās ar Arāja komandu un Rīgas ebreju geto. Taču tiesa viņa vainu nekad nav pierādījusi. Pēc kara viņš gadu pavada Francijā, tad pārceļas uz Brazīliju, kur dzīvo atklātu veiksmīga uzņēmēja dzīvi. Līdz 1965.gadā it kā biznesa darījumā viņš tiek aizmānīts uz Urugvaju, kur viņu sadistiski nogalina Izraēlas specdienesta MOSSAD aģenti. Viens no aģentiem ar Antona Kincles pseidonīmu Cukura noslepkavošanas operāciju diezgan naturāli aprakstījis grāmatā “Rīgas bendes nāve."