Pirmdien, 14.jūnijā, no pulksten 10.30 Liepājas muzeja feisbuka kontā ikvienam interesentam bez iepriekšējas pieteikšanās būs iespēja vērot pasākuma "Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14.jūnija deportācijām" norisi tiešsaistē no Jāņa Čakstes laukuma Liepājā, informē Liepājas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Pilipa-Matisone.

Pieminot traģiskā vēstures notikumu 80.gadadienu, deportāciju upurus, daudzviet Latvijā un arī latviešu mītnes zemēs ārvalstīs vienlaikus notiks pasākums, pieminot padomju okupācijas varas realizētās 1941.gada 14.jūnija vietējo iedzīvotāju deportācijas uz Sibīriju.

Tiešsaistes pasākuma programma Liepājas muzeja Facebook kontā sāksies pulksten 10.30 ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba bataljona orķestra uzstāšanos kapteiņleitnanta Gunta Kumačeva vadībā.

Plkst. 10.55 būs iespējams klausīties Valsts prezidenta Egila Levita uzrunu, bet pulksten 11.00 vienlaikus visā Latvijā tiks lasīti un tiešsaistē translēti 1941.gadā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju vārdi.

Liepājas muzeja Facebook kontā reāllaikā 553 no Liepājas deportēto liepājnieku vārdus lasīs Ēriks Vilsons, Emīls Dreiblats un Madara Krživeca, tiks demonstrēta filma "Skrējiens caur sarkano miglu. Lūkasa Rafaela stāsts. 11 gadi".

Izsūtīto Latvijas iedzīvotāju vārdu lasījumi tiks straumēti reāllaikā arī platformās LSM.lv un LNB.lv, kur būs pieejama "Karšu izdevniecības Jāņa sēta" izstrādāta digitāla Latvijas karte ar apkopotām saitēm uz tiešraidēm no pasākumiem pašvaldībās. 14.jūnija norises atspoguļos Latvijas sabiedriskie un reģionālie mediji. Piemiņas pasākumi notiks arī tautiešu mītņu zemēs ārpus Latvijas.

Piemiņas pasākumu "Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14.jūnija deportācijām" rīko Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar pašvaldībām.

1941.gada 14.jūnija izsūtīšana notika galvenokārt pēc "šķiriskām pazīmēm" — arestēja tos, par kuriem bija savāktas ziņas par "kontrrevolucionāru" darbību un "pretpadomju aģitāciju", kā arī bijušos Latvijas Republikas turīgākos pilsoņus. Arestēto vidū daudz bija lauku iedzīvotāju, kurus represēja galvenokārt kā Latvijas aizsargu organizācijas biedrus. Sieviešu, bērnu, gados veco cilvēku izsūtīšanu pamatoja ar ģimenes galvas arestu.

1941.gada 14.jūnijā arestētos ieslodzīja dažādās PSRS Iekšlietu tautas komisariāta labošanas darbu nometnēs, kur pret viņiem uzsāka izmeklēšanu, sagatavoja apsūdzības slēdzienus, kurus parasti nosūtīja apstiprināšanai PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķajā apspriedē.

PSRS IeTK Sevišķā apspriede ieslodzītajiem piesprieda nāves sodu vai ieslodzījumu labošanas darbu nometnēs no 3 līdz 10 gadiem.
Nāves sods tika izpildīts vairāk nekā 690 Latvijas iedzīvotājiem. Daļa arestēto, kuriem bija piespriests augstākais soda mērs, nomira vēl pirms nāves soda izpildīšanas. Ieslodzījuma vietās nomira vairāk nekā 3400 1941.gada 14.jūnijā arestēto Latvijas Republikas pilsoņu.

1941.gada 14.jūnijā deportētās sievietes, bērnus un gados vecos cilvēkus izsūtīja mūža nometinājumā uz Krasnojarskas novadu, Novosibirskas apgabalu un Kazahijas ziemeļu rajoniem, kur viņiem PSRS Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzraudzībā galvenokārt bija jāstrādā mežrūpniecības uzņēmumos, kolhozos, padomju saimniecībās. Nometinājuma vietās nomira vairāk nekā 1900 izsūtīto Latvijas pilsoņu.

1941.gada 14.jūnijā deportētie dzimtenē varēja atgriezties piecdesmito gadu vidū, bet daudzi — tikai sešdesmitajos gados un septiņdesmito gadu sākumā. Saskaņā ar 1948.gada 9. decembrī ANO pieņemto Konvenciju par genocīdu un sodu par to 1941.gada 14.jūnija deportāciju pamatoti var uzskatīt par genocīdu pret latviešu tautu.