Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā šonedēļ populārākie vārdi ir Mārtiņš (531) un Aleksandra (297). Šodien svin 28 Ati un 4 Oto, bet nav neviena Otomāra.

Dzimšanas dienā sveicam Noru Sudmali.
Pastāstiet nedaudz par sevi!
Esmu cēlusies no Liepājas puses, bet jau gandrīz deviņus gadus (ar dažiem pārtraukumiem) pārstāvu vēju pilsētu Rīgā. Strādāju VSIA "Latvijas koncerti", kur nodarbojos ar akadēmiskās mūzikas koncertu organizēšanu visā Latvijā. Esmu kultūras menedžmenta bakalaurs un gandrīz teātra zinātnes maģistrs. Liepājā iegriežos bieži – gan atvedot mūziķus koncertēt, gan satikt draugus, gan lai brauktu tālāk uz Priekules novadu pie vecākiem, kur man ir milzīgs dārzs, kurā norakt galvaspilsētas stresu.

Kas aizpilda jūsu ikdienu?
Manu ikdienu aizpilda nemitīga plānošana, organizēšana un komunikācija gan ar mūziķiem, gan visas Latvijas kultūras dzīves organizētājiem. Es kā projektu vadītāja esmu tieši vidū starp mūziķi un reģionu koncertdzīves organizatoru vai klausītāju un daru visu, lai viņi satiktos koncertos. Protams, darbojoties šādā jomā neiztrūkstoši ir koncertu un citu kultūras pasākumu apmeklējumi; ir nedēļas, kurās gandrīz katru vakaru sanāk pavadīt kādā koncertā vai citā pasākumā gan pašai strādājot, gan baudot.

Jūs strādājat ar mūziku saistītu darbu. Kas jums tajā patīk vislabāk?
Visvairāk man patīk vērot gandarījumu un prieku cilvēku sejās, tie mirkļi, kad pēc vairāku mēnešu darba ir iespēja pavadīt stundu vai divas baudot izcilu mūziķu sniegumu un pēc koncerta atvadīties no klausītājiem, kuru sejas staro priekā ir visu pūļu vērti. Protams, patīk arī iespēja tikties un sadarboties ar izcilām, radošām un iedvesmojošām personībām.

Kādu mūziku jūs šobrīd esat iecienījusi?
Šobrīd mūziku brīvprātīgi – obligāti sanāk klausīties darba ietvaros, tā kā nereti vēl to klausīties sava prieka pēc jau ir par daudz. Man reizēm patīk pazust pūlī un doties un kādu lielo arēnas vai stadiona koncertu, bet Mocarta skaņdarbi dzīva orķestra izpildījumā ir mana meditācija.

Kā sākāt aizrauties ar teātri? Vai atceraties pirmo izrādi, ko noskatījāties?
Ļoti spilgti atceros tikai vienu brīdi no pirmās izrādes, ko noskatījos – tas bija Liepājas teātrī, man varēja būt kādi seši, septiņi gadi, izrādei vajadzētu būt "Ronja – laupītāja meita" un tajā ir brīdis, kurā no balkona malas uz skatuvi trosēs tiek palaistas lelles, kas atveido harpijas un tā kā sēdējām partera pēdējā ložā, tas sanāca tieši man virs galvas. Ļoti spilgti atceros to izbīli un īstenības sajūtu, tam ir arī jābūt mirklim, kad arī sāku aizrauties ar teātri.

Vai ir kāda grāmata, filma vai notikums, kas pēdējā laikā atstājis uz Jums spilgtu iespiedu un ko ieteiktu arī citiem?
Ir grūti izdalīt kaut ko vienu un konkrētu, jo notikumu ir ārkārtīgi daudz un daudz ir arī labu un kvalitatīvu kultūras notikumu. Citiem es noteikti iesaku saņemties un ik pa laikam iemainīt TV kasti pret kādu teātra izrādes vai koncerta apmeklējumu. Taču, ja ir jāizceļ kāds vienu spilgts notikums tad Liepājai tas ir priekšā – šajā nedēļas nogalē 9.novembrī Liepājā notiks koncertuzvedums "Pasakas par ziediem", kurā Annas Sakses pasakas stāstīs Gundars Āboliņš, bet tās mūzikā ietērps flautiste Dita Krenberga un komponists Valts Pūce. Šis koncertuzvedums jau ir izbraukājis visu Latviju un beidzot ieradīsies arī Liepājā. Tas būs arī mans iemesls atbraukt uz Liepāju.

Kas vislabāk raksturo Liepāju un liepājniekus?
Vējš un izturība pret vēju ir tas, kas, manuprāt, vislabāk raksturo Liepāju un liepājniekus. Vējš ir tas, kas man ik pa laikam pietrūkst neesot Liepājā. Vēl liepājnieki dzīvojot citās pilsētās turas kopā, šķiet, ka liepājnieki joprojām ir vienīgie, kuriem Rīgā ir sava pārstāvniecība. To turēšanos kopā ar var izskaidrot ar vēju, jo gribas taču ar kādu kopā iet ķert lidojošās vardes vai pastaigā uz tuvāko molu, kad vējš sasniedz 20 metrus sekundē, nevis slēpties mājās, kā to dara citviet Latvijā.

Ir valsts svētku mēnesi. Kā sevī stiprināt latvietības sajūtu?
Latvietim ir jādomā, jārunā un jādzīvo latviski tas ir pamatā un tad latvietim ir jāiemācās priecāties par otra latvieša panākumiem un ieklausīties citos. Valsts svētku mēnesī aizejiet uz kādu koncertu, kura programmas pamatā ir latviešu komponistu skaņdarbi un sadzirdēsiet cik skaista ir Latvija un cik brīnišķīgas lietas mēs radām.

Kas pēdējā laikā ir patīkami pārsteidzis? Kas licis aizdomāties?
Mani patīkami pārsteidz, ka apkārt paliek arvien vairāk cilvēku kas neīd, bet arī dara, ir radoši un risina nevis meklē problēmas.

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Svinēt un paglabāt atmiņā vismaz dažus mirkļus, kurus izmantot vēlāk dienās, kad svētki šķiet pārāk tālu.