Ar pērn 15. oktobrī pieņemto pašvaldības lēmumu jau otro reizi Liepāja kopā ar vairākām citām Latvijas pilsētām gatavojas sacensties par Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) titulu, šoreiz par 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu.


Sacensībai par EKG ir divas atlases kārtas, pirmajā piedalās deviņas pilsētas, Liepāju ieskaitot, cik paliks uz otro kārtu, šobrīd nav zināms.

Portāls irliepaja.lv jautāja EKG titula pretendentu pieteikuma gatavotājiem (atbildīgā iestāde – Kultūras pārvalde), kā veicies līdz šim, un uzdeva dažus jautājumus, uz kuriem Zoom formātā atbildes sniedza daļa no darba grupā iesaistītajiem – Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne, Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns, Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Inta Šoriņa, "Lielā dzintara" mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča un projektu vadītāja Nora Sudmale.


Kāds ir EKG sacensību grafiks?
I.Š.: Šobrīd atbildīgi gatavojamies pirmās atlases kārtai – ir aptaujāti liepājnieki, ir piesaistītie nacionāla un starptautiska mēroga profesionāļi, arī uzņēmēji un citas grupas. Šobrīd mums ir tāds kā pirmspēdējais solis, mēs apkopojam informāciju, lai noformētu pieteikumu, kurš sastāv no 38 konkrētiem jautājumiem.


Pieteikums jāiesniedz līdz 4. jūnijam, un to vērtēs 12 cilvēku žūrija – desmit no Eiropas, divi no Latvijas. Būs arī iespēja prezentēt savu pieteikumu klātienē (vai Zoom platformā). Līdz 1. septembrim ir jādod atbilde, kuras pilsētas tad ir iekļuvušas otrajā kārtā.


Pieteikums jāsagatavo grāmatas formā, tas nozīmē, ka priekšā vēl maketēšanas, tulkošanas un drukāšanas darbi.

Z.L.: Informācija par katru no 38 jautājumiem ir savākta, lielākā daļa arī uzrakstīta. Atlikusi finanšu daļa, ko varam sarēķināt tikai tad, kad mākslinieciskā programma ir līdz galam gatava.
Neviena diena kopš novembra, kad darba grupa sāka darbu, nav pagājusi bez Zoom sarunas ar kādu biedrību, rakstnieku, organizāciju. Bijis vismaz divi simti sarunu vairāk nekā 300 stundu kopgarumā.


I.Š.: Es gribētu pateikt, ka man ir ārkārtīgs prieks par EKG komandu, kura ir ļoti ļoti kritiska, spējīga iedziļināties. Ir bijušas karstas diskusijas, kas nesušas pozitīvus rezultātus. Šobrīd ejam "uz pilnu banku", lai tiktu otrajā kārtā.


Kāpēc Liepājai vajag šo titulu? Kam un kas mums jāpierāda?
Z.L.: Ar mēs paši esam sev uzdevuši jautājumu, kāpēc Liepājai vajag šo titulu. Pirmā reakcija bija: Nu, kā, tas taču pašsaprotami, Liepāja ir neoficiālā Latvijas kultūras galvaspilsēta! Tāpēc būtu tikai loģiski, ja mēs arī iegūtu šo titulu. Bet, domājot, kas tad ir tie iemesli, kāpēc mēs pretendējam uz EKG statusu, sapratām, ka desmit gadu laikā kopš iepriekšējo reizi pilsēta pretendēja uz EKG titulu, Liepāja ir ļoti mainījusies – ir uzcelta koncertzāle, atklāta lidosta, ielās redzami jaunie tramvaji, atvērtas jaunas viesnīcas.


Bet tas, ko pilsēta līdz galam nav iemācījusies, ir sadarboties ar iedzīvotājiem, liepājniekiem,

radīt viņos vēlmi iesaistīties. Tāpēc lielais izaicinājums visiem ir iemācīties savā starpā sadarboties, ne tikai pašvaldībai ar iedzīvotājiem, arī kaimiņam ar kaimiņu, biedrībai ar biedrību, kolēģim ar kolēģi.


Tātad, ja arī titulu nedabūsim, būsim iemācījušies sadarboties?
I.Š.: Pilnīgi noteikti! Mēs diezgan ilgi un pamatīgi diskutējām, kas tas ir un kāpēc mums nepieciešams EKG tituls, un viena atbilde ir par šo sadarbību, aktīvu sabiedrību, bet, ja racionāli pamatojam, kāpēc mums ir nepieciešams šis tituls, tad aktivitātes, kas skar ne tikai kultūras nozari, bet arī vidi, izglītību, ekonomiku, tūrismu, jāskata kā resursu piesaiste Liepājai, jo brīdī, kad šeit notiktu EKG pasākumi, tiktu piesaistīti ārkārtīgi spēcīgi prāti, mākslinieki, NVO utt., un Liepāja būtu epicentrā ļoti daudzās nozarēs.


N.L.: Viens no mūsu virsmērķiem un arī viena no manām vēlmēm, kurai vajadzētu piepildīties ar vai bez EKG notikšanas ir, lai mēs pēc iespējas ātrāk kļūstam par atvērtāku, draudzīgāku, iejūtīgāku, uz sadarbību vērstāku sabiedrību.


Kā ar otru jautājuma pusi – vai mums ir kādam kaut kas jāpierāda?
I.Š.: Kaut kādā ziņā mums ir jāpierāda pašiem sev.


B.B.: Jāpierāda mums pašiem! Jo patiesībā šī kultūras galvaspilsēta vairāk ir mums. Es to redzi tā, ka mums ir jāieskatās sevī, jāsaskata mērķi, uz kurieni pilsēta iet, uz kurieni gribam doties, kādu sabiedrību gribam veidot. Tā ir iespēja pilsētai un tās iedzīvotājiem.


Cik dārgi tas maksās? Vai sagatavošanās procesam jau tiek tērēts kaut kāds finansējums?
I.Š.: Nevaram skatīt šo tikai finansiālā ziņā, tāpēc, kas viss, ko šobrīd EKG ietvaros darām, prasa pamatīgu resursu piesaisti, tajā skaitā cilvēku resursu, un patiesībā vairāk ir jāiegulda laiks un enerģija. Runājot par finansiālajām izmaksām, šis ir tas brīdis, kad liekam kopā, ko tas pilsētai varētu maksāt.


EKG kopējais finanšu grozs veidojas no vairākām daļām: ir Kultūras ministrijas potenciālais finansējums EKG programmas atbalstam, un šobrīd konkrēti vēl nezinām, bet tie varētu būt līdz ir desmit miljoniem eiro. Klāt nāk pašvaldības daļa un ārējais finansējums. Diezgan nozīmīga daļa būs arī organizatoru un pašu ieguldījums, kā arī biļešu ienākumi.


Z.L.: Ir projekta vadība, mākslinieciskās programmas veidotāji, ir piesaistīt mākslinieki, maketētāji, korektori, kas saņem kaut kādu atalgojumu. Pirmās kārtas grāmatas gatavošanai paredzētā summa ir aptuveni 30 000 eiro.


I.Š.: Kādi resursi būs vajadzīgi otrajā kārtā, mēs vēl nezinām, jo nav zināmi uzdevumi, kas būs jāveic. Protams, mēs domājam, gribam un ceram, ka tiksim otrajā kārtā, bet


ieguldītais darbs, piesaistīto cilvēku klāsts jau tagad ir neatsverams ieguvums pat, ja mēs tālāk netiekam.

Viens no EKG nosacījumiem ir iesaistīt reģionu. Kā tieši tas notiek?
I.Š.: Reģions apbrīnojami un apsveicami vienbalsīgi nolēma piedalīties šajā projektā, lai gan, kā zinām, šobrīd visi astoņi novadi ap Liepāju piedzīvo ārkārtīgi grūtu laiku saistībā ar apvienošanos Dienvidkurzemes novadā. Tomēr ir izkristalizēti potenciālie projekti un notiek darbs pie darba grupas veidošanas, lai izstrādātu tos sīkāk .


Z.L.: Bez reģiona nemaz nevaram iesniegt pieteikumu, ja startētu tikai Liepāja, tas nebūtu pārliecinoši. Esam pētījuši iepriekšējo pieteikumu grāmatas, un nevienā gadījumā nav tā, ka pilsēta startē viena pati.


I.Š.: Tas ir ļoti dabiski, ka apkārtējais reģions organiski iekļaujas Liepājas aktivitātēs. Ja skatāmies cilvēku rotāciju, tēmu loku, tad mēs Liepāju vienu pašu nevaram kā ar šķērēm izgriezt.


Vai "Liepājas DNS" ir identificēts? Kāds vai kas tas ir?
I.Š.: Mēs ļoti skaidri uztaustījām, ka Liepājas identitātes DNS ļoti stipri balstīts uz pretskatiem, kas gan vizuāli, gan notikumos ir ļoti izteiksmīgi.


Z.L.: Daži piemēri – centrā mums ir ļoti skaista koncertzāle, kurai blakus – padomju laiku hruščovka. Vecpilsētā ir daudz skaistu, atjaunotu jūgendstila, Berči ēku, kurām blakus ir ne tik pievilcīgas mājas. Karostā ir katedrāle zeltītiem kupoliem, vēsturiskās ēkas un nožēlojamas padomju armijas celtas piecstāvenes. Vai, kad lūdzām cilvēkus aprakstīt, ar ko viņiem asociējas Liepāja, viens teica – eleganta, smalka dāma, bet cits – nē, jūras braucējs...


B.B.: ... tāljūras kapteinis, ceļojumu un piedzīvojumu meklētājs... Bet bez šiem pretstatiem, ko redzam pilsētā, ir arī notikumu pretstati – mēs tomēr esam provinces pilsēta, bet jau vēsturiski esam izcēlušies ar vērienu, drosmīgām idejām – 19. gadsimta beigās bijām visas lielās cariskās Krievijas lielākā karabāze, mums bija tiešā satiksme ar Ņujorku. Te vienmēr dzīvojuši drosmīgi cilvēki, tajā pašā laikā – pašpietiekami, jo mūsu mentālajā kartē esam diezgan attālināti no citām pilsētām, no Rīgas. Mums ir tāda kā sava republika, taču Liepājas sabiedrība allaž bijusi multikulturāla. Pilsētas raksturs vai seja vienmēr bijusi kontrastiem bagāta, un, kā mēs zinām, pretmeti virza attīstību.


I.Š.: Un tas ir arī kaut kas tāds, ko negribam pazaudēt nākotnē, pārveidojot pilsētu, pieķemmējot, noķemmējot pēc visiem globalizācijas standartiem. Mēs gribam saglabāt pilsētas īpašo raksturu.


B.B.: Mēs arī redzam, ka šie pretstati var eksistēt līdzās, ka ir šī cieņpilnā līdzāspastāvēšana, kā saglabāt autentisko šajā standartizētajā pasaulē. Šīs ir tās tēmas, ko mēs jautājam, ko mēs ceļam. Tā kā programma, ko veidojam, ir jēgpilna gan vietējam, gan Eiropas un pasaules cilvēkam.


Kādas ir trakākās idejas, ko izteikuši liepājnieki?
I.Š.: Te nu jāsaka, ka mēs neteiksim, kādas tās ir. Es ceru, ka liepājnieki respektēs šo atbildi, jo šī ir sacensība starp deviņām pilsētām, un mēs negribētu publiski izpausties, pirms neesam nokļuvuši otrajā atlases kārtā.


Jā, ir bijuši vairāki uzsaukumi cilvēkiem iesūtīt idejas, un liepājnieki nāk ar drosmīgām, bet pārdomātām idejām. Ir tādas pavisam planējošas un drosmīgas, kas ir ļoti veselīgi, un ir trakas, bet rūpīgi izkalkulētas idejas.


Vai tomēr nevar atklāt kaut vai vienu?
N.L.: Vienu, kas ļoti daudz neatklās, es varbūt varu pateikt. No visām deviņām pilsētām, kas startē EKG konkursā, divas ir pie jūras, un varu pateikt, ka tradicionālie Jūras svētki ļoti transformēsies un būs daudz citādāki, nekā tie, ko esam piedzīvojuši līdz šim.


Viena lieta, ka liepājnieki nāk ar labām idejām, bet arī mēs, darba grupā, ļoti skatāmies, meklējam un mēģinām likt iekšā tajā pasākumu kopumā, ko gribam piedāvāt, tādas idejas, kas būtu interesantas un vērtīgas liepājniekiem. Mēģinām jaunradīt vai meklējam jau kaut kur esošas, lai vestu uz Liepāju, bagātinot savu piedāvājumu un padarot to unikālu un izcilu.


B.B.: Principā programma ir veidojusies tā, ka mēs uztaustām, sajūtam un definējam pilsētas izaicinājumus, un ar kultūras tulkojumu tos paceļam. Respektīvi, programmā notikumi nav vienkārši salipināti kopā, tas ir bijis padziļināts darbs, lai tos jēgpilni saliktu un lai tie būtu nozīmīgi šai kopienai, pilsētai, Latvijas iedzīvotājam, eiropietim un pasaulei. Jo, lai kļūtu par EKG, mums ir jāaktualizē globālas dabas jautājumi, kas tiek tulkoti caur kultūras notikumu.


Cik spēcīga ir konkurence un kādas, jūsuprāt, Liepājai šoreiz ir izredzes?
Z.L.: Mēs ļoti respektējam pārējās pilsētas, veidu, kā viņi dara, sekojam līdzi visām aktivitātēm.


Bet sev esam definējuši, ka mēs gatavojamies, darām savu darbu un nesalīdzinām sevi ar citiem.

I.Š.: Protams, kreņķē fakts, ka šī ir sacensība un konkurence starp pilsētām. Jo, strādājot ilgus mēnešus pie šī darba, daudz ko gribas izstāstīt detaļās, kādus instrumentus un līdzekļus mēs izmantosim, lai mainīto to vai citu lietu, ja kļūsim par EKG, bet diemžēl mēs šobrīd izvēlamies to nedarīt.


N.L.: Svarīgi ir tas, ka ir šī starptautiskā žūrija, desmit cilvēki, kuriem, es pieļauju, par Latvijas pilsētām, izņemot Rīgu, ir ļoti vispārējs priekšstats, un viņiem neko neizteiks ne Liepājas, ne Daugavpils, ne kādas citas pilsētas vārds, un uz starta līnijas mēs būsim visi vienādi. Ar to mēs rēķināmies.


B.B.: Mēs to redzam kā iespēju katrai pilsētai un mēs priecājamies par to. Tā ir godīga cīņa un pilsētai – iespēja.


I.Š.: Visi tie jautājumi, ko sev uzdodam mēs un ko uzdod sev citi, ir ļoti veselīgi jebkurai pilsētai, bet mēs katrs esam citādi un nevaram sevi salīdzināt ne savstarpēji ne ar pārējiem kopumā.


N.L.: Taču, ņemot vērā, ka darbs, kas sagatavošanās periodā bija jāiegulda, bija milzīgs, par tām pilsētām, kuras par savu dalību paziņoja pirms pāris mēnešiem, mēs saķērām galvu – "Nelaimīgie cilvēki! Kā viņi tiks galā?!".


I.Š.: Runājot par Liepājas izredzēm, es teiktu, ka tās ir 50 pret 50. Tikpat labi varam iekļūt otrajā kārtā un varam neiekļūt. Tas faktoru kopums, kas žūrijai liks pieņemt vienu vai otru lēmumu, mums nav zināms. Ja tāds konkurss notiktu katru gadu, mēs varbūt varētu izdarīt kaut kādus secinājumus, saprast, kurš "muskulis" jāuztrenē, bet tas nav šis gadījums.


Ja Liepāja uzvarēs un iegūs balvu – 1,5 miljonus eiro, kā to, jūsuprāt, vislabāk vajadzētu izlietot?
B.B.: Tā jau nav naudas balva, tā ir iespēja pavirzīt savu pilsētu tajā virzienā, kurā gribam doties.


I.Š.: Ja mēs uzvaram un iegūstam šo balvu, mēs to nevis notrallinām, bet domājam, kā atstāt tādu īstu, paliekošu vērtību. Viena no tādām vīzijām, ko redzam un kas pilsētā vēl nav notikusi, bet ir katras attīstītas pilsētas organiska vajadzība, ir moderna, mūsdienīga bibliotēka.


***

Eiropas kultūras galvaspilsētas komanda joprojām gatava uzklausīt ikvienu. Ja ir vēlme sazināties, jāraksta uz e-pastu: liepaja2027@liepaja.lv.