Pēc  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, Liepājā šonedēļ populārākie vārdi ir Diāna (237), Zane (181) un Ārija (130).  Šodien svin 5 Kintijas un neviena Kora.

Šodien dzimšanas dienā sveicam Liepājas virtuālā kino muzeja vadītāju Kristīni Jākabsoni.

Kā radās ideja par šāda muzeja izveidi?
Apjausma par Liepājas bagāto kultūras mantojumu kino jomā radās jau sen. Kopš šī gadsimta sākuma gaisā virmo doma par kino muzeja nepieciešamību pilsētai. Šeit pilnībā vai fragmentāri ir uzņemtas daudzas – gan latviešu, gan citu valstu filmas. Liepājā ir profesionāls teātris, kurā dažādos laikos strādājuši izcili aktieri un arī filmējušies dažnedažādās filmās. Pilsētā ir atradušies daudzi kino teātri, piemēram, „Liepāja”, kas bija nozīmīgs ieguvums pilsētai tajā laikmetā, kad to uzcēla; moderns un atbilstoši sava laika arhitektūras tendencēm. Saprotot, ka šis kultūras mantojums ir tik liels un bagāts, radās ideja to visu dokumentēt – sistematizētā veidā, cilvēkiem pieejami, atstājot arī nākamajām paaudzēm. Radās daudz ieceres, kā to realizēt un, kad 2008.gada 2. pusē varēja saprast, ka tuvojas ekonomiskā krīze un mums no tās neizvairīties, tad kopā ar Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāju Leldi Vīksnu apspriedām dažādas idejas un nonācām pie secinājuma, ka šādu muzeju izveidot kādā mājā dotajā brīdī nav iespējams, jo tā nav vienreizēja investīcija, bet patstāvīgi izdevumi. Sapratām, ka no šī defekta jārada efekts un radās ideja par muzeju virtuālā vidē – šovasar jau būs četri gadi kopš darbojas Liepājas virtuālais kino muzejs. Savā ziņā šāds risinājums ir pat veiksmīgāks, jo muzejs tiek daudz apmeklēts – to var izdarīt no jebkuras pasaules malas. Šī muzeja prezentācijā Liepājas teātra aktieris Juris Āboliņš teica: „Vai, cik brīnišķīgi! Tagad es varēšu aiziet uz muzeju pat nepieceļoties no krēsla!”
Liepājas virtuālo kino muzeju var apmeklēt adresē www.kinoliepaja.com

Ko šajā kino muzejā var aplūkot?
Mūsu kino muzejs, atšķirībā no daudziem citiem kino muzejiem pasaulē, liek akcentu tieši uz kino teātra vēsturi, jo, kad runājam par kino vēsturi, cilvēki spēj nosaukt populārākās filmas, aktierus un režisorus, bet kino vēsture ir daudz plašāks jēdziens. Savulaik kino teātris radās kā unikāla parādība, tā bija pilnīga kultūrvēstures revolūcija, kas ļoti jauns un nebijis gadu tūkstošu pastāvošajā kultūras vēsturē. Teātri mēs pazīstam jau no antīkās pasaules, bet kino teātris radās tikai 20. gadsimta sākumā. Līdz ar to šis pētniecības process ir ļoti interesants – kā veidojās kino teātra arhitektūra, interjera dizaina kultūra, kāda bija kino skatītāju psiholoģija – kas sajūsmināja, šausmināja. Pašā kino sākumā, baznīca to nolādēja un ir bijuši pat gadījumi, kad mācītāji atteicās laulāt kino aktierus, jo uzskatīja kino par sātana mākslu. Ir ļoti interesanti sekot līdz visiem šiem procesiem! Vienmēr esmu pieturējusies pie uzskata, ka mums nav jādzīvo vakardienā, bet no vakardienas šodienai un arī rītdienai jāpaņem līdz vērtīgākais! Jo tas cilvēks, kas nezina no kurienes nāk, nezina arī uz kurieni dodas.

Vai jau kopš bērnības kino ir jūsu aizraušanās?
Jā, es divpadsmit gadu vecumā izdomāju, ka gribu veidot filmas pēc savām mīļākajām grāmatām. Tā gluži tas šodien nenotiek, kaut gan uzņemam arī dažas dokumentāls filmas, bet kino vēstures izpēte neapšaubāmi izvirzījusies kā prioritāte. Šodien varu teikt, ka šis darbs man pat ir tuvāks kā režija.

Kāda ir jūsu jaunākā veidotā dokumentālā filma?
Jaunākā mūsu uzņemtā filma ir „Brauciens ar bānīti pa Kurzemi”. Tā ir Kurzemes novada tūrisma filma, kura stāsta ne tikai par bānīšiem, bet dzelzceļš tajā ir kā caurviju līnija, ap kuru veidojas stāsts par mūsu skaisto un brīnišķīgo novadu un tā interesanto vēsturi. Sīkāk par šo filmu var uzzināt var adresē : https://www.youtube.com/watch?v=6Sxxip0–Dgk

Bānīša pasažieru lomās ir iejutušies Liepājas Metalurga tautas teātra aktieri un mani ģimenes locekļi. Filmā redzamās inscenētās epizodes ir balstītas uz reāliem cilvēku stāstiem.

Kādi ir kino muzeja nākotnes plāni?
Tuvākie nākotnes plāni ir rekonstruēt šo zudušo kultūras mantojumu – Liepājas vēsturiskos kino teātrus 3D formātā un izveidot pa tiem virtuālo tūri. Tas ir ļoti dārgs pasākums, kuram centīsimies piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus. No Liepājas vēsturiskajiem kino teātriem dabā nav saglabājies vairs neviens – faktiski ir divas ēkas, bet tās arī vairs nefunkcionē kā kino teātri un pārējās tika sagrautas kara laika. Bet ir saglabājušies zīmējumi, fotogrāfijas, projekti un aculiecinieku stāsti un šo mantojumu rekonstruēt interneta formātā būtu iespējams!

Kādas ir jūsu mīļākās filmas?
Man galvenokārt patīk vecas filmas – pirmskara, kino klasika. Filmas, par kurām var teikt, ka tajās sajūtama vēstures elpa – tās ir arī liecības par aizgājušo laiku.

Jūsu mīļākā vieta Liepājā?
Tā ir Graudu iela. Pirmkārt tāpēc, ka šajā ielā vēsturiski, praktiski ik uz soļa ir atradušies visvairāk kino teātri un kino zāles. Fenomenāli, ka visi izdzīvoja un varēja ekonomiski pastāvēt! Un otrkārt tāpēc, ka Graudu iela, es teiktu, ir gandrīz vienīgais stūrītis Liepājā, kur vēl jūtama vēstures elpa un var paskatīties uz veco Liepāju.

Jūsu novēlējums šodienas svētku svinētājiem!
Mīliet un centieties iepriecināt savus mīļos cilvēkus un nebaidieties darīt to, kas sirdij tuvs!