Pašvaldībā daļēji sadzirdētas 10.vidusskolas audzēkņu vecāku balsis, un ir cerība, ka jaunajā mācību gadā skola savu līdzšinējo statusu nezaudēs.

Vispārējās vidējās izglītības programmas apguves uzsākšanai minimālais izglītojamo skaits varētu būt 25, nevis, kā to paredz pašreiz spēkā esošais Liepājas domes nolikums "Par izglītojamo skaitu liepājas pilsētas pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs", 50 divās paralēlās klasēs. Šādi  lēmusi domes pastāvīgā Izglītības, kultūras un sporta komiteja, portālu informēja domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde.

Ja lēmumu apstiprinās arī deputāti Liepājas domes sēdē 15.martā, tad 10. un vēl vienai otrai citai Liepājas vidusskolai ir cerība arī nākamajā mācību gadā uzņemt pirmo vidusskolas klasi un turpmāk saglabāt savu statusu.

Kā jau rakstījām, ievērojamais audzēkņu skaita samazinājums Liepājas skolās jau šajā mācību gadā apdraudēja vairāku mācību iestāžu – 10. vidusskolas, arī 8. vidusskolas – iespēju izpildīt nolikuma "Par izglītojamo skaitu Liepājas pilsētas pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs" nosacījumus, lai varētu uzņemt audzēkņus vidusskolas 10.klasēs.

Vēl smagāks stāvoklis varētu būt, uzsākot 2012./2013.mācību gadu.

Golde portālam aztina, ka tik strikti noteikumi vidusskolām – ka jābūt ne mazāk kā 50 skolēniem divās paralēlās klasēs – esot tikai Liepājā. Pēc tikšanās ar 10.vidusskolas audzēkņu vecākiem un diskusijas Izglītības komisijā, pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti nolēmuši samazināt stingrās prasības.

Kā portālam iepriekš atzina 10.vidusskolas vecāku komitejas priekšsēdētāja Sarmīte Krūma, 10. vidusskola ir vienīgā skola valstī, kas nes Jāņa Čakstes vārdu, turklāt, rēķinot izmaksas uz vienu audzēkni, tieši 10.vidusskola no visām Liepājas vidusskolām ir vislētākā. Taču jau reizes četras pašvaldība mēģinājusi vidusskolu likvidēt, tomēr vecāki un skolas vadība panākuši, ka tas līdz šim nav noticis.

Viens no iemesliem, kāpēc tieši 10.vidusskola vairākkārt bijusi likvidācijas kandidāte, ir tas, ka skola spiesta nomāt telpas no privātīpašnieka. "Savulaik, lai skolas nebūtu jāpārceļ, visām pašvaldībām bija jāpaziņo, kuras mācību iestādes atrodas privātīpašumos, un šo ēku mantiniekiem kompensācijā piešķīra citu īpašumu. Liepājas pašvaldība to nez kādēļ neizdarīja,"  zina teikt Sarmīte Krūma.

Bērnu vecāki uzskata, ka tagad šo problēmu varētu atrisināt, ja pašvaldība spertu vēl vienu soli, un pieņemtu lēmumu apvienot patukšo 2.vidusskolu ar 12.vidusskolu, kura tāpat nav spējīga nokomplektēt pietiekamu audzēkņu skaitu.

"Tad atbrīvotos 12.vidusskolas ēka, kas kādreiz jau ir bijusi latviešu skola, un uz turieni varētu pārcelt daļu 10.vidusskolas klašu, kas tagad atrodas privātīpašumā. Savukārt, apvienojot abas krievu skolas, atrisinātos jautājums, kā aizpildīt 2.vidusskolu, kura savulaik celta gandrīz pusotram tūkstotim audzēkņu, bet tagad ir pustukša," uzskata Krūma.

Pašvaldībai arī vajadzētu izpildīt savus daudzkārt izteiktos solījumus, un vienreiz uzcelt sporta zāli centra skolu bērniem, uzskata Krūma. Tādas nav ne 10., ne 12.vidusskolai. "Vispirms solīja, ka zāli cels blakus 12.vidusskolai, bet zemi atdeva privātīpašniekam, tas, savukārt, to pādeva mormoņiem. Pēc tam solīja, ka cels blakus katoļu pamatskolai, bet tur ierīkoja ielu," norāda vecāku pārstāve.

"Tagad bērni spiesti braukt uz nodarbībām Olimpiskajā centrā, taču katru dienu viņi tur netiek, turklāt katrs šāds brauciens izmaksā gandrīz latu!"