Pārsteigumu visiem sagādāja partijas „Mūsu zeme” saraksts, kurš tika iesniegts kandidātu reģistrācijas pēdējās dienas vēlā pēcpusdienā.

Sarakstā ir arī Liepājā labi zināmas personības.

Saraksta līderis ir jurists Arnis Kadiķis, savulaik aktīvs Trešās Atmodas dalībnieks, Pilsoņu kongresa delegāts un laikraksta „Pilsonis” redaktora vietnieks. No 1995.gada līdz 1997.gadam bijis Liepājas domes deputāts no Latvijas Tautas frontes.

Pazīstams ar skaļiem tiesvedības procesiem. Piemēram, pēc ilgstošas tiesvedības uzvarēja Latvijas valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā, vēršoties pret necilvēcīgiem apstākļiem īslaicīgās aizturēšanas vietās.

Savukārt pašlaik Tiesībsarga birojs izskata Kadiķa iesniegto sūdzību, kurā viņš iebilst pret to, ka trūcīgās personas statuss netiek piešķirts cilvēkiem ar kredītsaistībām.

Ar trešo numuru sarakstā kandidē vēl viens Atmodas aktīvists – Raimonds Belts. Viņš ir viens no Liepājā dibinātās Latvijas Jaunatnes apvienības „Tēvzemei un Brīvībai” līderiem, un pilsētā kādreiz iznākušā laikraksta „Jaunais Laiks” redaktors.

Tāpat nacionāli noskaņotajiem liepājniekiem svešs nebūs Guntara Landmaņa vārds.

Visi „Mūsu zemes” kandidāti savulaik bijuši Liepājā aktīvās partijas „Nacionālā Spēka Savienība” aktīvisti.

„Mūsu zemes” kandidāti portālam atzina, ka startēt vēlēšanās izlēmuši, jo neesot redzējuši nevienu citu sarakstu, kurš iestātos gan par nacionālu politiku, gan vienlaikus – par sociālo taisnīgumu.

Neviens no viņiem gan neesot partijas „Mūsu zeme” biedrs, taču kandidēt diemžēl var tikai no kādas partijas saraksta.

Ko tad liepājniekiem piedāvā partijas „Mūsu zeme” kandidāti?

Viņu iesniegtajā programmā teikts:
„Ar savu līdzdalību Liepājas pilsētas domes darbā deputāti no mūsu partijas sekmēs sociāli taisnīgas vides veidošanu, atklātību un profesionalitāti. Mēs regulāri uzklausīsim liepājnieku ierosinājumus, izveidosim aktīvu iedzīvotāju līdzdalības sistēmu, lai kopīgi veicinātu pilsētas saimniecisko attīstību un celtu labklājības līmeni.

Mūsu prioritāte nebūs grandiozi un nevienam nevajadzīgi projekti, bet liepājnieks un viņa sociālās vajadzības. Galvenais ir noturēt latviešus Liepājā, tādēļ par katru jaunpiedzimušo liepājnieku vecākiem no pašvaldības budžeta tiks piešķirts vienreizējs pabalsts 1000 latu apmērā. Bet sākot ar trešā bērna piedzimšanu, pašvaldība, līdz bērns sasniegs divu gadu vecumu, maksās ikmēneša pabalstu 200 latu apmērā. Rūpēsimies, lai bērniem pirmskolas un sākumskolas izglītības iestādēs tiek nodrošināta kvalitatīva bezmaksas ēdināšana.

Lai izbeigtu afēras un nesaimnieciskumu, par visiem svarīgiem pilsētas attīstības jautājumiem rīkosim pašvaldības mēroga referendumus.

Politiski represētajām personām un pensionāriem, sasniedzot 80 gadu vecumu, pilsētas sabiedriskais transports bez maksas.

Atbalstīsim latvisku pilsētvidi, nacionālu prolatvisku politiku, – lai jaunatnei būtu lepnums par savu pilsētu un valsti.

Mēs apņemamies uzsākt dialogu sabiedrībā par Liepājas un Kurzemes politisku un ekonomisku patstāvību, lai mazinātu Rīgas valdošo gangsteru un Eiropas Savienības birokrātu ietekmi mūsu dzīvēs. Mēs stingri iestājamies par plaukstošu un no Rīgas birokrātu savtīgas ietekmes brīvu Liepāju.”