Pagājušā gada rudenī atkritumu poligonā "Ķīvītes" atrastā lībiešu mākslinieka Jāņa Beltes glezna pēc atjaunošanas apskatāma SIA "Liepājas RAS" administrācijas telpās.

Kā informē "Liepājas RAS" sabiedrisko attiecību speciālists Viktors Birze, visi un interesenti, apmeklējot Nenovērtēto lietu muzeju, varēs to apskatīt kā vienu no interesantākajiem tā eksponātiem.

Atgādināsim, ka pagājušajā gadā, poligona darbinieki lielgabarīta sadzīves atkritumu kravā atrada gleznu, kuras autors, kā vēlāk noskaidrojās, ir vienīgais pazīstamais lībiešu tautības gleznotājs, dzejnieks un sabiedriskais darbinieks Jānis Belte.

Atrastais mākslas darbs diemžēl bija glabāts nepiemērotos apstākļos, un bija ļoti sliktā stāvoklī, tādēļ SIA "Liepājas RAS" pārstāvji konsultējās ar ekspertiem par iespējām gleznu restaurēt.

Augsto restaurācijas izmaksu dēļ "Liepājas RAS" izšķīrās nevis veikt pilnīgu gleznas restaurāciju, bet tās atjaunošanu, salauzto detaļu fiksēšanu, ierāmēšanu un apstrādi, novēršot gleznas tālāku bojāšanos. Atjaunošanas darbus veica Liepājas mākslinieks Renārs Šliseris.

Uzziņai:
Kā lasāms Lībiešu kultūras un valodas portālā globālajā tīmeklī, lībiešu mākslinieks J.Belte, saukts arī par Kriņķeļu Jāni, dzimis Lūžņas ciema Kriņķeļos zvejnieka ģimenē.
Pirmā pasaules kara laikā J.Belte iesaukts Krievijas armijā un nosūtīts uz Kaukāzu. Tur saslimis, uz vairākiem mēnešiem nonācis lazaretē Groznijā un sācis gleznot. Viņš portretējis zaldātus, gūdams tik lielu piekrišanu, ka saņēmis daudzus pasūtījumus arī no virsniekiem un paša komandiera. Tas sagādājis nopietnas nepatikšanas – J.Belti arestējuši un nosūtījuši uz Pēterburgas kara hospitāli.
Gadījies, ka tur viņa darbus ievērojusi ķeizara māsa, hospitāļa patronese. Viņa tos aiznesusi uz Pēterburgas Mākslas akadēmiju, un bildes aplūkojuši daudzi profesori un mākslinieki, bet nav ticējuši, ka darbu autors nav mācījies gleznošanu. Augstā dāma vēlāk J.Belti izpestījusi no aresta un bijusi gatava viņu skolot par mākslinieku.
Liktenis izvērties citādi. J.Belte nonācis Rēvelē, bet pēc kara atgriezies Lūžņā, kur viņu gaidījusi sieva un meita. J. Belte ierīkojis zāģētavu uz Lūžupītes un uzbūvējis ģimenei māju, kur vienā galā atvēris veikalu. Paralēli viņš visu laiku gleznojis.
Traģiskas pārmaiņas J.Beltes dzīvē ienesis 1925.gads, kad nomirusi sieva, atstājot trīs bērnus, jaunākais dēls bijis tikai pāris nedēļu vecs. 1928.gadā J.Belte bērnus atdevis patversmē Rīgā, pēc tam bieži mainījis dzīvesvietas. Kādu laiku dzīvojis Rīgā, Ķemeros, Ventspilī, Mazirbē. 1936.gadā devies uz Liepāju, kur palicis līdz mūža galam un vairāk nodevies gleznošanai.

J.Belte miris no plaušu slimības 1946.gadā Liepājā. Kapavieta nav zināma. J.Beltes dzīves laikā viņa gleznas rotājušas daudzas mājas lībiešu krastā, īpaši dzimtajā Lūžņas ciemā. Galvenokārt gleznojis ainavas – eļļā uz audekla, finiera, kartona.  Gleznojis arī portretus.