Paradumus, kam pamati ielikti bērnībā, ir grūti mainīt, tāpēc svarīgi jau agrīnā vecumā radināt bērnus pie veselīga dzīvesveida un uztura, ir pārliecināts Latvijā radītā veselības tehnoloģiju jaunuzņēmuma Nutrameg dibinātājs Kristofs Blaus. Uzņēmējs uzskata – vesela, fiziski aktīva un gudra jaunā paaudze jāveido ģimenē un skolā, un tieši pieaugušo rokās ir iespēja ietekmēt to, ko bērni liek uz šķīvja.
 
Bērni pārņem pieaugušo paradumus – arī ēšanas tradīcijas

“Manā bērnībā bērni ar lieko svaru skolā bija izņēmums. Tagad katrā klasē ir vairāki bērni ar svara problēmām. Lielākoties iemesls ir nepareiza ēšana, un tikai retos gadījumos pie vainas ir slimības,” stāsta Kristofs Blaus. Viņa dibinātais uzņēmums Nutrameg pagājušajā gadā sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciālistiem izstrādāja veselīgu našķu recepšu grāmatu bērniem, taču veselīgas pārtikas nozīmi uzņēmējs izceļ arī ikdienas maltītēs.
 
“Mēs daudz strādājam un maz laika pavadām ar bērniem, mazāk viņus pieskatām un nepietiekami nododam izpratni par to, kas ir veselīgi, ko vajadzētu vai nevajadzētu ēst,” uzskata Kristofs Blaus. Svara un ēšanas pareizību, pēc uzņēmēja domām, cilvēki lielākoties uztver kā kaut ko, kam būtu jauki atrast laiku un spēku, bet bez kā tomēr ikdienā var iztikt, līdz nav sākušās veselības problēmas.
 
“Sabiedrībā netrūkst kultivētu mītu. Mēs labi apzināmies konkrētas neveselīgo produktu kategorijas – čipsi, limonāde, saldumi. Un tad patērētājs izvairās no šiem vispārzināmajiem ļaunumiem, dzīvo, tā teikt, diezgan godīgi, un pats brīnās, kāpēc katru gadu daži liekie kilogrami klāt. Piemēram, ražotājs reklamē savu dabisko, ekoloģisko, bio kviešu maizīti bez ģenētiski modificētiem graudiem. Bet kvalitatīvs tas automātiski nenozīmē “veselīgs” vai “diētisks”. Esmu saticis cilvēkus ar 20 liekiem kilogramiem, un viņi no sirds tic, ka dzīvo veselīgi, jo, piemēram, dzer no rīta svaigi spiestas sulas vai arī vakarā uzēd jogurtu. Bet jogurtā ir vismaz pāris tējkarošu cukura uz katriem nieka simt gramiem. Un uz darbu paņem līdzi dienišķo baltmaizīti ar sieru un šķiņķi, kausēto sieriņu – tās taču visas labas lietas, un cilvēks domā, ka ēd veselīgi, tie taču nav čipsi ar limonādi, tad jau viss kārtībā. Bet baltmaize, sviests, siers – tie ir baltie milti ar taukiem. Cilvēki uzņem vitamīnus – spiež mājās apelsīnu sulu. Bet vienā glāzē ir vairāk nekā 100 kaloriju un 6 tējkarotes cukura. Un vai cilvēks apzinās, ka sulā vairs nav ļoti vērtīgo šķiedrvielu, kas, izspiežot sulu, paliek ārpus glāzes?” retoriski jautā Kristofs Blaus.
 
Viņš uzsver – pieaugušo paradumus pārņem arī bērni, tāpēc gan ģimenē, gan skolā būtu īpaši jādomā par to, ko likt galdā. Viņa paša trīsgadnieks nekad nav ēdis čipsus, nav dzēris limonādi un ir vienaldzīgs pret saldumiem. Vecāki viņam gatavo drusku garlaicīgu, bet ļoti veselīgu ēdienu bez garšvielām, bet rezultātā bērna mīļākais dzēriens ir ūdens, bet ēdiens – biezpiens, tvaicēta zivs vai vista, dārzeņi.
 
Uzturs bērniem – kā nākotnes supercilvēkiem?
Veselības ministrija sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2022. gadā veiktā pētījumā secinājusi, ka 19,2% Latvijas piecgadīgo bērnu jeb katram piektajam piecgadniekam ir lieka ķermeņa masa un aptaukošanās. Toties tikai 10% vecāku uzskata, ka ar viņu bērna ķermeņa masu kaut kas nav kārtībā, tātad tikai puse šo bērnu vecāku apzinās aptaukošanās problēmu.
 
Kristofs Blaus ir pārliecināts, ka nozīmīgu darbu varētu un vajadzētu veikt skolās, lai bērni augtu skaistāki, veselāki, spēcīgāki un smadzenes strādātu labāk.
 
“Ir apsveicami, ka no skolu ēdienkartēm izņemtas bulciņas un cukuroti dzērieni, bet kotleti ar balto mērcīti un kartupeļiem tur joprojām atradīsim, tā ēsta paaudzēs, kaut arī no uztura viedokļa nav labākā kombinācija. Manuprāt, ir izcila iespēja barot skolās bērnus kā supercilvēkus, kā nākotnes latviešu genofondu. Un to ietekmēt varam mēs, pieaugušie: ko uzliksim viņiem uz šķīvja, to viņi arī ēdīs. Ja uz šķīvja liktu vairāk svaigu dārzeņu, tvaicētas zivis, vērtīgus pilngraudu produktus, mēs dotu iespēju bērniem augt par supercilvēkiem ar izcilu veselību, kuriem arī pieaugot tos rasolus, zivju pirkstiņus un čipsus negribēsies,” ir pārliecināts Kristofs Blaus.
 
Uzņēmējam ir ideja, kā radīt tādu skolu ēdienkarti, kuru labprāt pārņemtu un adaptētu arī citas valstis: uzaicināt Latvijas labākos uztura speciālistus, trenerus, pārtikas tehnologus un pavārus nākt klajā ar labāko iespējamo, jaunākajos pētījumos balstīto skolu ēdienkarti, kas iekļaujas jau esošajā budžetā, lai bērni ēstu, cik iespējams, gudri. Šādā projektā labprāt iesaistītos labākie speciālisti, arī no Nutrameg komandas.
 
“Iztiekot bez sentimenta – bērni ir nākotne, tad kāpēc nerealizēt šādu iespējamo misiju un neiedot bērniem neticamu veselības potenciālu caur skolu pusdienām? Uzturs būtiski ietekmē jebkuru, īpaši jau augošu organismu, smadzeņu darbību, tas nozīmē veidot stiprāku un veselāku sabiedrību, kam galva strādā labāk visās jomās,” rezumē Kristofs Blaus.