Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 49 Zaigas, bet neviena Asne vai Asna. Vārda dienā sveicam pedagoģi Zaigu Finku.

Pastāstiet nedaudz par sevi! Kāda ir jūsu ikdiena?
Esmu sieviete, kura mīl savus bērnus, kura mīl savus audzēkņus. Liepāja ir mana dzimtā pilsēta, vieta, kur vienmēr gribu atgriezties. Mana ikdiena paiet, veicot pedagoga pienākumus tehnikumā un esot mammai vakaros.

Vai atceraties, kā dzima doma strādāt skolā? Vai tā bija nejaušība?
Biju Liepājā atzīts šefpavārs. Tad mani uzaicināja mācīt profesionālajā vidusskolā pavārmākslu. Iestājos augstskolā, studēju, strādāju. Es mīlu savu darbu, priecājos par iespēju nodot jauniešiem savas pavārmākslas prasmes un būt ar viņiem kopā dzīves izziņas procesos. Pirmo gadu strādāju arī Liepājas internātskolā, kur astotās klases skolēniem mācīju pirmās pavāra aroda iemaņas, dodot ievirzi turpmākās profesijas izvēlei. Ar šiem bērniem darbs ir organizējams pavisam savādāk, vēl vairāk jāakcentē individuāla pieeja. Varu teikt, ka viņi bija mani rūpju bērni, katrs savādāks un visi alkst būt novērtēti.

Kas jūsu darbā sagādā lielāko gandarījumu?
Atnāk pirmajā kursā pusaudzis, mazliet apjucis, mazliet sabijies par svešo vidi, mazliet zinātkārs. Pa četriem gadiem izaug drošs, konkurētspējīgs jauns speciālists, kurš ir spējīgs ar savu darbu pats nopelnīt, kurš spēj turpināt studijas augstskolā, kurš ir sabiedrībai vērtīgs cilvēks.

Pēc profesionālās izglītības iegūšanas jaunieši uzsāk darba gaitas, paiet gadi, un bijušie audzēkņi, tagad pazīstami profesionāļi, joprojām atceras, kontaktējas, saka paldies par skolā iegūto.
Ticiet man, tas ir gandarījums – redzēt jauna cilvēka personības izaugsmi!

Kāds ir šodienas skolēns?
Mazliet precizēšu – tehnikumā mēs sakām "audzēkņi", jo skolēni ir vispārizglītojošās skolās.
Tehnikumā ikdienas sastopos ar dzīvelīgiem, brīvdomājošiem jauniešiem, kuru izziņas kāre liek pedagogam katru dienu būt "formā."
Sastopos arī ar jauniešiem, kuriem pāragri plecos uzvelta smagā atbildības nasta pašiem par savu dzīvi, jo vecāki ir peļņas meklējumos ārpus Latvijas. Šādam cilvēkbērnam vajag pieiet ar īpašu sirds siltumu. Gribu, lai jaunais cilvēks saprot, ka viņš ir vērtība arī tad, ja tik labi neveicas mācībās. Izglītībā izjūtu, emociju pasaule ir vienlīdz svarīga ar domāšanas, analīzes un stratēģijas pasauli.

Kā vislabprātāk pavadāt brīvo laiku?
Brīvais laiks sanāk maz, jo skolotāja darbs nav ieliekams rāmjos "no - līdz". Tādēļ izmantoju katru brīvo brīdi – no rītiem pirms darba tās ir ikrīta peldes jūrā, uz darbu un mājup braucu ar velosipēdu. Patīk sarīkot kopīgas ģimenes pusdienas, kad atnāk bērni. Tad esmu laimīga. Labprāt lasu, apmeklēju kultūras pasākumus. Kopā ar audzēkņiem piedalāmies dažādos pasākumos, kur vajadzīga ēdienu gatavošana. Kādi tik ugunskurā gatavoti gardumi nav piedāvāti baudīšanai!

Kas izkrāso jūsu ikdienu?
Manu ikdienu izkrāso prieks. Prieks par meitu Elīzu, kura prot gan patstāvīgi mācīties, gan pieņemt lēmumus, gan būt atbalsts man. Prieks par meitu Kristīni, kura ir atradusi savu sapni – tautas deju un spēj sapni vērst realitātē. Prieks par meitu Dzintru, kura kā kaķēns, vienmēr krīt uz kājām. Prieks par mazdēlu Arti, prātvēderu un sportistu.

Manu ikdienu izkrāso mani audzēkņi, jo mūsu kopīgais darbs sniedz man gandarījumu un pozitīvas emocijas, redzot, kā mani jaunieši pieaug un veidojas par profesionāļiem.
Manu ikdienu izkrāso jūra, kuru es sajūtu kā organisku nepieciešamību.

Kura vieta Liepājā jums ir mīļākā? Kāpēc?
Jūra, pludmale, priežu kāpas, jo tur es gūstu domu brīvību, smeļos fizisku enerģiju, jūtos labi. Liepājas dievnami ar savu īpašo auru un vēstures elpu. Tā ir vieta, kur jebkurš cilvēks ir gaidīts un var sastapt Dievu.

Vai ir kādas pazīmes, kas raksturo liepājniekus?
Liepājnieki ir lepni, neatkarīgi, talantīgi, sportiski. Liepājnieki neuzbāžas ar draudzību, bet liepājnieki ir uzticami.

Kas no pēdējā laikā piedzīvotā vai redzētā ir tāds, ko varētu ieteikt citiem?
Dziesmu un deju svētki ir unikāla vērtība, dota tikai latviešu tautai. Saglabāsim šo vērtību, lai pēc gadsimtiem joprojām skan latvju dziesmas un tiek izdejoti latvju raksti. "Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba" (Rainis).

Jūsu novēlējums šodienas gaviļniekiem!
Izmanto savu vārdu spēku, lai kļūtu patiesāks un vairāk mīlētu!