Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šodien vārda dienu svin 279 Dzintras, neviena Dzintara un 124 Dzintari.

Šodien vārda dienā sveicam Liepājas dzimtsaraksta nodaļas vadītāju Dzintru Mirdzu Reisu.

Dzintra Mirdza Reisa atzīst, ka viņas darbs ir ļoti skaists, bet tajā pašā laikā arī grūts, jo ikdienā jāsastopas ar dažādiem cilvēkiem.

Dzintra Mirdza Reisa atklāj, ka pēc Gunāra Treimaņa grāmatas „Vārdu noslēpumi” rakstītā, viņai atbilst kaut kas no abiem Dzintru tipiem. Pirmā tipa spilgtākās īpašības ir atklātums, darbīgums, ritma izjūta un spēcīga priekšnojauta. Savukārt, otrā: nealkst skaļas pateicības par labiem darbiem, ir izpalīdzīga, ievēro rituālus, un sabiedriskos pienākumus veic apzinīgi.

Ar savu vārdu pati vārda īpašniece ir ļoti apmierināta, bet atklāj, ka viņas mammai gan tas nav paticis: „Tajos laikos, kad es dzimu, dzemdības notika mājās un vecmāte bija čigāniete. Tā teikusi, ka mani noteikti jāsauc par Dzintru. Bet mamma man ielika vēl otru vārdu Mirdza, kas viņai ļoti patika. Tā es vārda dienas svinu divas reizes gadā.”

Runājot par vaļaspriekiem, Dzintra Mirdza Reisa stāsta: ” Pirts! Tā ir neatņemamam mana dzīves sastāvdaļa. Esam tāds draugu pulks, kas katru pirmdienu ejam uz pirti, un es ļoti labi jūtos! Man arī patīk lasīt grāmatas, pēdējā grāmata, ko izlasīju, ir Sāras Larkas „Balto mākoņu zemē” – katram iesaku to izlasīt!”

Dzintra Mirdza Reisa zina stāstīt, ka līdz šā gada 18. augustam laulību noslēguši 308 pāri, bet, piemēram, 1962. gadā līdz 18. augustam bija salaulājušies jau 635 pāri.

„Es būtu priecīgāka, ja mums būtu vairāk jauno pāru, un bērni dzimtu ģimenēs, kuras ir oficiāli reģistrētas. Tiešām, lai bērns jūt, ka viņu mīl un lai vecāki ir kā ģimene.”

Jautājot par kādiem kurioziem atgadījumiem laulību ceremonijās, Dzintra Mirdza Reisa atzīst, ka visbiežāk sanāk pārteikties, sajaukt datumus, laulāto vārdus, uzvārdus.

Par savu dzīves moto Dzintra Mirdza Reisa saka: „Dzīvot ar labu garastāvokli, priecāties par katru saulainu dienu un, ja arī aiz loga līst, tad arī par to ir jāpriecājas!

Es vienmēr optimistiski skatos uz dzīvi! Un, ja kaut kas sāp, es sev saku, ka nedrīkst sāpēt, jātiek galā pašai, un tad nav nekādu kreņķu!’”