Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 72 Lāsmas, 41 Zanda un 2 Zandi. Vārda dienā sveicam skolotāju Lāsmu Šēneri.

Pastāstiet nedaudz par sevi!
 Esmu liepājniece nu jau divpadsmito gadu, kaut manas saknes ir Dundagas pusē. Esmu mamma četriem mīļiem bērniem, no kuriem trīs jau pieauguši, bet ceturtais vēl vislabākajā – četrgadnieka vecumā, esmu sieva vislabākajam vīram un strādāju vislabākajā Liepājas skolā – Liepājas vakara (maiņu) vidusskolā nu jau desmit gadus.

Kāda ir jūsu ikdiena?
 Katra diena sākas ar bērnudārznieka rīta aktivitātēm. Laiks, kad dodos uz darbu, ir katrai dienai atšķirīgs, jo mana skola ir īpaša ar to, ka tajā iespējams mācīties gan rīta, gan vakara maiņā, gan neklātienē, gan tālmācībā. Tāpēc darbam veltu lielāko savas dienas daļu, dažkārt pat vēlas vakara un nakts stundas, lai sazinātos ar audzēkņiem, kas mācās tālmācībā, dzīvojot Anglijā, Norvēģijā, Somijā... Tas ir darbs, kurā stundas nav iespējams saskaitīt.

Vai atceraties, kā nolēmāt kļūt par skolotāju?
Ļoti labi atceros, ka pavisam noteikti biju nolēmusi nekļūt par skolotāju. Studēju Latvijas Universitātē bioloģiju tāpēc, ka man tā ļoti patika un interesēja. Un, bērnus audzinot, paguvu būt arī sava uzņēmuma vadītāja un darba devēja. Bet dzīvē mēdz būt citādi, nekā domājam un plānojam, un izrādījās, ka vajadzīga esmu skolā.

Kas jums savā darbā sagādā gandarījumu?
Gandarījumu noteikti sagādā audzēkņi, kuri pabeiguši mūsu skolu. Man reiz dēls jautāja – mammu, vai tiešām visi liepājnieki ir mācījušies vakarskolā? Savējie strādā visur – veikalos, bankās, slimnīcās... Lepojos, ka manas ģimenes dakterītes palīdze arī ir mana audzēkne. Ļoti daudz mūsējo ieguvuši augstāko izglītību, ir mediķi, pedagogi, mūziķi, sportisti.

Kāds ir šodienas skolēns?
Zinu, ka ar šodienas skolēniem skolotājiem noteikti ir grūtāk strādāt, plašās informācijas pieejamības iespējas, tehnoloģijas, bet laika – arvien mazāk, bērnu tiesības, kuras tik ļoti nupat vēl akcentējām, bet „iebraucām grāvī” ar pienākumu piemiršanu, tālumā esošie vecāki un viņu bērni, kuriem ir uzkrauts pamatīgs smagums – būt patstāvīgiem, atbildīgiem, piemirstot, ka viņiem vairāk par materiālajām lietām vajag mammu un tēti. Arī manā skolā tas viss ir pazīstams, bet tomēr ir citādi. Savus audzēkņus ļoti cienu. Mūsējie ir ļoti dažādi, katrs ar savu rūpi, ar savu stāstu, bet lielākajai daļai mācības nav vienīgā nodarbošanās, daudzi no viņiem ir spiesti strādāt, lai izdzīvotu, daudziem ir mazi bērni, daudziem – veselības problēmas.

Kur jūs gūstat iedvesmu?
Skolā strādāt šodien ir ļoti smagi, jo vairāk par pašu mācību procesu un saskarsmi ar audzēkņiem nogurdina nebeidzamā birokrātisko atskaišu, kopsavilkumu, plānu straume. Pamatā viss notiek e – vidē, esam spiesti stundām sēdēt pie datora. Tāpēc, lai spētu veiksmīgi un arī ilgstoši strādāt, ļoti svarīgi ir arī labi atpūsties. Iedvesmu gan dzīvot, gan strādāt tālāk, gūstu pasaulē, kas man apkārt. Jo vecāka kļūstu, jo vairāk saprotu, ka man svarīga ir kvalitāte it visā – mūzikā, mākslā, attiecībās. Nemainīgi augsta kvalitāte ir vienīgi Dieva radītajai pasaulei, pasakaini skaistajai un daudzveidīgajai dabai. Tāpēc ļoti mīlu ceļot. Un tikai ceļojot un iepazīstot pasauli, saproti, ka zemeslode neriņķo tev apkārt, mazsvarīgi kļūst daudzi sīkumi, „kašķi” un intrigas.

Kā pavadīt tumšos rudens vakarus?
Noteikti vislabāk tos pavadīt ar sev mīļiem cilvēkiem, siltumā, gaismā – arī sveču gaismā, baudot karstu tēju un labu mūziku. Pavisam drīz Liepāja kļūs skaista Ziemassvētku rotā, ir labi vienkārši baudīt šo laiku, mieru un klusumu, dzīvot gaidīšanas laikā.

Kas jums šobrīd ir aktuāls?
Tieši šobrīd aktuāls ir pēkšņais aukstums. Salstu darbā, mājās, uz ielas. Jo nav vēl pierasts, ka siltāk jāsaģērbjas. Pamazām jāpierod, ka darbā auksti būs visu ziemu, jo mana telpa nav siltākajā skolas daļā.

Vai ir kāds pasākums, ko jūs grasāties šoruden apmeklēt un ieteiktu to darīt arī citiem?
Pavisam noteikti apmeklēšu Liepājas vakara (maiņu) vidusskolas 60 gadu jubilejas pasākumu, kas notiks 18.oktobrī 17 LOC Rožu zālē, ar turpinājumu Raiņa ielā 5. Ļoti priecāšos satikt un redzēt visus bijušos audzēkņus, kolēģus, visus savējos un mūsējos.

Kas pēdējā laikā ir patīkami pārsteidzis?
Patīkami pārsteidz mana pilsēta, kas mainās un kļūst arvien skaistāka.

Jūsu novēlējums šodienas gaviļniekiem!
No sirds novēlu visiem redzēt un priecāties par skaisto, nebūt sīkumainiem, nenoliegt un nebēgt no tā, ko nepazīsti, bet galvenais – ieraudzīt un novērtēt patiesas un nemainīgas vērtības. Man tās ir Dievs un mana mīļā ģimene.