Ne tikai vecāki, arī Liepājas skolu administrāciju pārstāvji, pedagogi, deputāti izglītības jomā sāktās reformas uztver piesardzīgi, ar aizdomām vai pat noraida.

Tieši tāda bija attieksme, piemēram, domes ārkārtas sēdē 1.martā balsojot par divu skolu – 2.vidusskolas un 12.vidusskolas – apvienošanu. Trīs opozīcija deputāti (P.Sereda, L.Rjazanova, H.Geriloviča) balsoja "pret", lai gan pirms tam esot piekrituši, ka nav cita ceļa, bet Gaļina Skorobogatova nebalsoja, aizbildinoties ar to, ka pasniedz stundas abās no šīm skolām. Iebildumi bija arī 2.vidusskolas direktorei Edītei Plamšei. Nākamajam lēmumam par divu citu skolu – 8.vidusskolas un Vakara (maiņu) vidusskolas – apvienošanu pretestība bija mazāka, vismaz opozīcijai vairs nekas nebija iebilstams (diez kāpēc tā?).

Tā kā reformu process ir tik tikko sācies, portāls vēlējās noskaidrot, vai tā uzsācējam – domes priekšsēdētājam Jānim Vilnītim – ir nācies saskarties ar ierēdņu un amatpersonu pretestību sāktajām izglītības nozares reformām?

Priekšsēdētāja padomnieces Agijas Tēraudas sagatavotajā atbildē teikts:

"Līdzīgi kā tas ir par jebkuru procesu, arī lemjot par skolu tīkla attīstību, notika sarunas ar visām iesaistītajām pusēm. Izglītības pārvaldes darba grupa vairākus mēnešus strādāja pie Liepājas skolu tīkla attīstības redzējuma, kuru prezentēja domes vadībai. Neiztrūkstoši gan domes vadībai, gan Sadarbības padomes pārstāvjiem bija jautājumi, kas tika skaidroti, lai kopīgi nonāktu līdz lēmumu pieņemšanai. Atbalsts netika saņemts no opozīcijas partijas biedru puses, kā arī zināma pretestība jeb precīzāk tas būtu jādēvē par šaubām un bažām, bija jūtama no atsevišķu vecāku, pedagogu puses. Tādēļ arī domes priekšsēdētājam Vilnīša kungam ļoti svarīgi bija tikties un uzrunāt visas iesaistītās puses – Sadarbības padomes biedrus, opozīcijas pārstāvjus, skolu direktorus, pedagogus, vecākus – lai personiski stāstītu par tām kvalitātēm, ko pilsēta un skolēni iegūs, īstenojot pārmaiņas, kā arī iezīmējot situāciju, ja jautājums šajā brīdī netiks risināts".